11/11/12 01:43 am - Day: 14Catalyst.Dear diary, I don't know how I feel. I'm totally not a human. Can I be a cat, please? FUBAR. |
11/11/12 01:43 am - Day: 14Catalyst.Dear diary, I don't know how I feel. I'm totally not a human. Can I be a cat, please? FUBAR. |
11/7/12 08:50 pm - Day: 13Šodien auksti.Cilvēki ir tādi dīvaini radījumi. Jā, mana mēraukliņa, mans skatījums. Cilvēki savā būtībā ir egocentriskas radības. Protams, cits vairāk, cits mazāk, bet mēs pasauli redzam, katrs caur savām acīm, katrs savādāk. Drošvien pārpratumi rodas tad, kad nespēju pieņemt kādu kontkrēto redzējumu. Spurojos pretī. Tad atkal, saka, ka gudrākais piekāpjas. Tā tas ir? Problēma ir manī, jo reizēm nespēju ļauties, lai man noradītu, kā man redzēt. Mīļā miera labad piekāpties. Dusmas uz netaisnību gan nemazinās no tā. Lūk, kur sviests sakults.
|
11/6/12 11:58 pm - Day: 12Sasvilusi pašsajūta, laikam būs precīzākais apzīmējums.No otras puses, ir lietas un cilvēki, kas un kuri liek smaidīt un priecāties par spīti apjukumam un laika trūkumam. Pietrūkst kvalitātes, jo spiests tiek uz kvantitāti. Es labprāt iedziļinātos, labprāt pētītu un censtos iegūt plašāku izpratni. Bet te jau, aiztaisi durtiņas un aizmirsti, kas aiz tām stāv, jo jāver nākamās. Man ar to nepietiek, mani tas neapmierna, bet esi nonācis vāveres ritenī un apstāties ir ļoti grūti, lai arī gribēšana izkāpt ir liela. Par augšanu. Pirms diviem gadiem mana attīstība bija krietni lielāka. Tagad ir par daudz nevajadzīgu emociju. Var jau būt arī žēloju sevi. Atskatoties šķiet, ka reizēm ir bijis pat smagāk un esmu spējusi tikt galā, bet var jau būt tā ir tikai ilūzija. Lūzuma punkts. Izsmēlums. Vienalga kā to nosaukt. Neizbēgams bija. Jautājums vai esmu sasniegusi bedres dibenu vai vēl krītu? Tomēr gribas domāt pozitīvi. ![]() Reizēm pārsteidz cilvēku ģenialitāte. Idejas kā mājas un mind-blowing vīzijas. Tādas gadiem ejot nepaliek vecas, tām vērtība tikai pieaug. Vajag vēl pienesmumu. Kaut vienu stundu dienā, kad varu veltīt sev un savai izaugsmei!
|
11/3/12 02:22 am - Day: 11Nogurums. Bija aizmirsies, kā ir tad, kad kājas sāp no skriešanas un stāvēšanas visas dienas garumā.Smaidu
![]() Aizvelcies mājās un atkrīti. Miedziņš uzplijās. Atmiņas. |
10/31/12 11:46 pm - Day: 10Šodien eju pa ielu un smaidu kā absolūts laimes lācis. Esmu es!Sniegi apkārt. Ziema! Skaista, balta ziema! Ķepas salst. Esmu dzīva. Gribas smaidīt. Gribas, lai cilvēki apkārt saņemtu kaut nedaudz siltuma, kas iekšā staro. ![]() Tiešām ceru, ka noturēšu šo sajūtu vēl vismaz kādu laiciņu.
|
10/31/12 03:17 am - Day: 9Lūk garās dienas, kad visu iepriekšējo nakti esi centies iebraukt Livonijas sabrukumā un Vidzemes kultūras mantojuma unikalitātē. Aizgulies un nepaēdis brokastu skrien uz lekciju, kuras vietā izrādās ir kontroldarbs un no tā ej un cep kuģeli Vidzemes formā. Tad skrien uz lekciju prezentēt un visbeidzot pumpkini pie Deivida. Ar to jau viss nebeidzas, jo vēl aizvien Zviedru laiku apcerējums jādabū gatavs un mājas lietas.![]() Pa vidu tam visam skābs krējums kašķu formā par pilnīgi stulbām lietām, bez kurām absolūti var iztikt. Dienas jaukā daļa - visi esam cilvēki un visi tomēr esam mīļi un lāčapskāvīgi.
Jā, atkal nogurums. Bet rīt atkal tāda garā diena. Skriešana. Tā tikai ieslidīšanās novembrim. Cheers! ^^
Un no bullšit runas ir pavisam jauka lieta. Man riebj, ja cilvēki nesaka to, ko domā un ja pasaka, tad pasak nevis tev, bet kādam citam.
|
10/30/12 01:22 am - Day: 8Vēl aizvien nepamet sajūta, ka prāts sāk noskaidroties. Kontrole atgriežas. Viss vienā - I still want to fight for what I believe in.Ik pa laikam atceros, kas esmu, pateicoties lieliskiem cilvēkiem, kas vēl joprojām redz to, ko reizēm nespēju saredzēt vairs. Tagad tikai atkal noticēt. ![]() Ir vēlme.Sasodīts, es nepadošos! Kaut vai tikai tāpēc, ka, jā, es varu. Ir tik daudzi, kas nevar. Patiešām nevar. Motivācija? SEV! Tas nogurums ir no pieraduma. Prasās piedzīvojums. Prasās nez..izārdīties sniegos un būt nenopietnai.
|
10/28/12 06:37 pm - Day: 7Ieelpa, izelpa.Visiem, kuram ir vēlme saglabāt veselo saprātu ieteicams turēties no manis pa gabalu. Acīmredzot man piemīt spēja cilvēkus novest līdz baltām pelītēm. Mani tas, protams, nepārsteidz. Gaidu, kad citplanētiešu kuģis, no kura mani pirms 22 gadiem nometa uz zemes, atbrauks mani savākt. Bet ja nopietni, tad šodien biju pat saņēmusies darboties, biju priecīga un atpūtusies. Es pat varu padomāt. Diemžēl tas viss pagaisa. Jā, un es drošvien arī pie tā biju vainīga. Aizvien domāju, ka vajag iegādāties boksa maisu. Vai sakrāmēt somas un braukt uz Aļasku pie lāčiem |
10/27/12 03:08 am - Day: 6Pārprast cilvēkus ir visai vienkārši. Tik ļoti, ka pa knaģiem jādod, lai laikam saprastu, ka neir forši.Man ir vāji nervi. Jā, ir. Nepatīk man spēlītes un čakarēšanās, un visādas lietiņas, par kurām jādod pa knaģiem. Un atkal izrādās visu pārpratu. Fuāā. Esmu totālus izolējumus radījumus. Bet cilvēki ir arī mīļi. Tik mīļi, ka grūti noticēt, ka var būt tik jauki pasaulē arī. Paranoiķe, jā, gribot, negribot ir par tādu jākļūst. ![]() Mīlu tomēr. Tā domājot par cilvēkiem, uz mirkli aizmirstas pašam par sevi un to, ka arī jāmācās būt par cilvēku.
|
10/26/12 01:38 am - Day: 5Jā, vēl aizvien dusmojos. Kāpēc? Pārāk ilgi nedusmojoties var uznākt lēkmes. Pāries.![]() Strādāšu, lai varētu atkal sakrāmēt ceļa somas un doties pasaulē laimi meklēt. Kāpēc? Dārgie tāpēc, ka nespēju dzīvot gaidot. Lūk, paņemšu mačeti un iešu karot ar tiem ērkšķiem, lai tiktu pie tām sen kārotajām zvaigznēm. 3 dienu gavēnis otro reizi. Cheers. Revidējot mūzikas mapes, atklājās, ka man ir diezgan daudz labas mūzikas. Daudz piemirsies. |
10/25/12 01:03 am - Day: 4Pieņemu sevi tādu kāda esmu. Ar visām savām nepilnībām, dīvainībām un visu, kas varbūt citiem šķiet kā pilnīgas novirzes. Tiem, kas skatās ar šķību aci, tiem tad arī ir problēma. Manu dzīvi, manā ķermenī citiem dzīvot nebūs. So mind your own business darlings!![]() Lai kā man gribētos, cilvēki ir tādi kādi viņi ir un drīzāk saskatīs citos problēmu nekā sevī pašā. Jā, problēma ir mums katram pašam, savā attieksmē. Paiet solīti pretī, ieklausīties, mēģināt saprast vienam otru, nevis tikai uzlikt zīmogu uz pieres un staigāt. Visam, kāpēc esam tādi kādi esam, apakšā ir milzīga kaudze ar notikumiem, lietām, cilvēkiem un tas ir brilijanti, kad kaut nedaudz pamēģini iedziļināties un izprast kādu, kad veidojas sakarības un skaidrība, kāpēc ir tā un ne savādāk. Lai jau uzskata par meža dīvainīti. Ir tie, kas saprot, vai vismaz cenšās saprast. Lūk, viņi ir ko vērti! ^^ |
10/23/12 11:28 pm - Day: 3Nav vēl labi.Šonedēļ atkal aktīvi peldu. Slodze pamazām aug un spēki parādās. ![]() Dafuq interesanti, kas pie velna notiek vispār. Saspiesti ezīša murgi! Jāsaņemas. Have to take control back. I CAN!
|
10/20/12 12:54 am - Day: 2Cīnos ar savām dusmiņām. Kaut kā. Lūk.![]() Jāveic kaut kāda nebūt plānošana, lai var saprast ap ko tā lieta grozās un kas jādarbina. Ir labi būt midzenī un aizbēgt uz pāris dienām. |
10/19/12 01:56 am - Day:1Ilgu laiku sanācis būt savilktai atsperei. Pārāk ilgi. Diemžēl, vairs neesmu spējīga sevi piespiest sakoncetrēties. Vismaz pagaidām.It kā jau nekas netraucē, bet nav nekādas motivācijas. Pat deadlines mani vairs tik ļoti nesatrauc. Godīgi sakot, it nekas mani nesatrauc un tas man šķiet vistraģiskākais, jo man vajadzētu satraukties par šādu stāvokli. Tukšums. Kaut vienu brīdi sāku atgūt dzīvelīgumu. Neko nejūtu, ja neskaita dusmas, kas pa reizei uzplaiksnī kā zibens pie skaidrām debesīm. Sēdēt un truli blenzt vienā punktā spēju kaut visu dienu, tik dod iespēju. Jā, ja varētu arī nogulētu visas šīs dienas. Bet ir vēlme tikt ārā no šī purva. Ir, tikai nezinu kā un ko man iesākt. Rutīna, sasodītā rutīna. ![]() Peldu visu nedēļu. Ķermenis izskatās saka, paldies, par spīti tam, ka tiek lietoti draņķi (kafija, kola un šokolāde). Solīti pa solītim. Man jātiek šim cauri. |
10/15/12 07:51 pm - PsychoGribas vienkārši visam uzspļaut un aizbēgt no visiem un visa uz pāris dienām! Aizmirst par visiem pienākumiem un darāmajām, nedarājamām lietām. Pateikt - ejiet Jūs visi piecas mājas!Apnikums. Ciest nevaru rutīnu un pat tad, kad nav rutīna ir vienkārši tizla tukšuma sajūta iekšā. Dusmiņas pašas uzrodas no zilām debesīm. Like, I can snap in split second for no fucking reason. Tad atkal gribas sarauties maziņam un melnam. Nebrīnos, ja pēdējās dienās cilvēkiem šķietu psiha.
|
10/4/12 12:55 am - ZināšanasEsmu nonākusi punktā, kad saprotu, ka man vēl ir daudz, daudz un patiešām daudz jāmācās. Jālasa, jādarbojās un ar tām zināšanām, kas ir, nepietiek. Nekad nepietiks. |
9/22/12 02:10 pm - Love, love, loveSelf retrospection.Negaidīt no neviena neko. Jā, ir cilvēki, kas pateiks, ka tas ir sviests. Bet sviests vismaz reizēm strādā. Pēc spriedzes atkal būs laiks atslābt, radīt un darboties. Pēdējā laikā jūtos ļoti mierīga un pārliecināta par sevi un savām spējām. Satraukties? Par ko? Nav jēgas. Jā, un ja cilvēks domāja, ka man viņam vienīgajam pietiks mīlestības, tad viņš smagi kļūdījās. Muļķis. |
9/19/12 11:24 am - .It was always me, myself and I...did ruin everything. And I don't deserve anyone. |
9/2/12 04:26 pm - Uz mājāmSaying goodbyes isn't my cup of tea.Tāda man tā daba. Pieķeros cilvēkiem un tad pašai no viņiem jādodas projām, un pašai sāp visvairāk. Bet es nekad neaizmirstu. Tikai noglabāju dārgākajos kaktiņos. Ja vien viņi paši apzinātos cik dārgos. Drīz mājās. Pie pašiem, pašiem mīļākajiem cilvēkiem zemes virsū!
|
8/25/12 01:31 am - Frak you!Nerakstu. Negribu rakāties pa to miskasti. Vismaz pagaidām nē.Šodien pirmo dienu kārtīgi izvingrinājos. Kājiņas, vēderiņš, ķepiņas. Jā. Sāp viss tagad. |