Andromeda

Man ir vāji nervi. Jā, ir. Nepatīk man spēlītes un čakarēšanās, un visādas lietiņas, par kurām jādod pa knaģiem. Un atkal izrādās visu pārpratu. Fuāā. Esmu totālus izolējumus radījumus.

Bet cilvēki ir arī mīļi. Tik mīļi, ka grūti noticēt, ka var būt tik jauki pasaulē arī. 

Paranoiķe, jā, gribot, negribot ir par tādu jākļūst. 

Mīlu tomēr. 

Tā domājot par cilvēkiem, uz mirkli aizmirstas pašam par sevi un to, ka arī jāmācās būt par cilvēku.