Andromeda

It kā jau nekas netraucē, bet nav nekādas motivācijas. Pat deadlines mani vairs tik ļoti nesatrauc. Godīgi sakot, it nekas mani nesatrauc un tas man šķiet vistraģiskākais, jo man vajadzētu satraukties par šādu stāvokli. 

Tukšums. Kaut vienu brīdi sāku atgūt dzīvelīgumu. Neko nejūtu, ja neskaita dusmas, kas pa reizei uzplaiksnī kā zibens pie skaidrām debesīm. Sēdēt un truli blenzt vienā punktā spēju kaut visu dienu, tik dod iespēju. Jā, ja varētu arī nogulētu visas šīs dienas. 

Bet ir vēlme tikt ārā no šī purva. Ir, tikai nezinu kā un ko man iesākt. Rutīna, sasodītā rutīna.

Peldu visu nedēļu. Ķermenis izskatās saka, paldies, par spīti tam, ka tiek lietoti draņķi (kafija, kola un šokolāde).

Solīti pa solītim. Man jātiek šim cauri.