Yee! Domāju pagulēšu mazliet pusdienslaiku. Ik pēc piecām min kāds losis zvana pa telefonu un klausulē nerunāja. Pec kādas ceturtās reizes uzprasa "Vai Melita nebūtu?" Es atbildēju "nē nebūtu!"
Domāju nu beidzot likšos uz auss!
Pēc divdesmit min bračka iekrien istabā "Man tētis pakaļ atbrauks!" no manas puses rūciens "labiii!"
"Yēēē!Saldais miegs es nāku!"
Nu ko pēc pusstundas pie durvīm zvana. Domāju "Kas? wtf? pie velna!" Atveru skatos māsa. "Es šeit guļu? Pati durvis nevari atvērt?! Atslēga nav vai?" Vilkos gulēt...atkrītu gultā...dzirdu. "Man ir saldējums! Kur Andris?"
"Yēēēē! Mans saldais miegs!" Mhm jauki. Man jau ļoti patīk. Prieks sirdij!
"Dod šu to saldējumu! un lieciet mani mierā, es jūtos ļoti nelāgi..."