Andromeda

June 7th, 2007

07:21 am

Ja tev liekas, ka nupat viss būs labi, tad kādam noteikti viss ir jāizčākarē!
Nekad nepalīdziet mātēm, jo viņas to nespēj novērtēt.
Līdz divpadsmitiem naktī rakstīju viņas trulos tekstus un pārgurusi gāju gulēt ar domu "nekas rīt izgulēšos tā kārtīgi līdz desmitiem". Pagulēju blje! (sorry es nespēju nelamāties) Pirms sešiem sāk mājai jumtu celt nost "Kurš iztērēja printerim tinti...ko man tagad darīt..." visu rītu Āāāāāā... Es domāju es viņu nositīšu...piedodiet! Man ir nedaudz slikti šeit un es gribu atpūsties?! Uk kad beidzot viņa aiztinās uz Rīgu man miega vairs nav nevienā acī, tik trula sajūta un sāpošs kakls. Te tev bija atpūta..."saldais miegs".
Viss...es off!

06:53 pm

Yee! Domāju pagulēšu mazliet pusdienslaiku. Ik pēc piecām min kāds losis zvana pa telefonu un klausulē nerunāja. Pec kādas ceturtās reizes uzprasa "Vai Melita nebūtu?" Es atbildēju "nē nebūtu!"
Domāju nu beidzot likšos uz auss!
Pēc divdesmit min bračka iekrien istabā "Man tētis pakaļ atbrauks!" no manas puses rūciens "labiii!"
"Yēēē!Saldais miegs es nāku!"
Nu ko pēc pusstundas pie durvīm zvana. Domāju "Kas? wtf? pie velna!" Atveru skatos māsa. "Es šeit guļu? Pati durvis nevari atvērt?! Atslēga nav vai?" Vilkos gulēt...atkrītu gultā...dzirdu. "Man ir saldējums! Kur Andris?"
"Yēēēē! Mans saldais miegs!" Mhm jauki. Man jau ļoti patīk. Prieks sirdij!
"Dod šu to saldējumu! un lieciet mani mierā, es jūtos ļoti nelāgi..."
Powered by Sviesta Ciba