Garastāvoklis:	calm
Mūzika:	Nekas neskan
Entry tags:	brīvs brīdis, pārdomas, roda

09.06.11

Tā nu jau nedaudz vairāk kā nedēļu esmu šeit, Rodā. Pamazām sāku pierast pie dienas kārtības, pie visa. Nav sanācis tā parakstīties, jo visu laiku vēl nespēju iejusties atpakaļ savā ādā. Pierodot, tas izdodas daudz dabiskāk.

Darbā arī sāku pamazām iebraukt, kur, kas, kā. Tiesa reizēm vairs nezinu kāda ir mana sejas izteiksme, jo visu laiku sejā ir vai nu īsts vai nofeikots smaids, jo bez tā nekur nevar iet. Dienas beigās pat par to vairs nedomāju, bet zinu, ka smaids tur ir. XD

Nav grieķi nekādi uzmacīgie, kā var būt stereotips ir. Viņi vienkārši ir savādāki. Viņiem patīk runāties, izteikt komplimentus, pieskarties. Viņi ir pašpārliecināti un to arī cenšas dabūt mūsos iekšā, stīvajos latviešos, kas kautrējas būt viņi paši, kautrējas no sava skaistuma, kautrējas no savas gudrības. Gribas paņemt visu to labāko no viņiem. Viņu sirsnību un laipnību, viņu atvērtību. Līdz vasaras beigām būšu cits cilvēks. Jau jūtu pārmaiņas sevī. Šīs pārmaiņas ir vairāk kā pozitīvas.

Sāk man te iepatikties ar vien vairāk un vairāk. Sākumā viss šķita tāds paliels bardaks, haoss, bet nu es beidzot saskatu arī skaisto šajā vietā, skaisto cilvēkos un viņu kultūrā.

Karstums pieņemas ar katru dienu, cilvēku drīz būs, ka mudž. Arī tūristus sāku izprast ar vien labāk.