6/9/11 05:09 pm - 09.06.11Tā nu jau nedaudz vairāk kā nedēļu esmu šeit, Rodā. Pamazām sāku pierast pie dienas kārtības, pie visa. Nav sanācis tā parakstīties, jo visu laiku vēl nespēju iejusties atpakaļ savā ādā. Pierodot, tas izdodas daudz dabiskāk. Darbā arī sāku pamazām iebraukt, kur, kas, kā. Tiesa reizēm vairs nezinu kāda ir mana sejas izteiksme, jo visu laiku sejā ir vai nu īsts vai nofeikots smaids, jo bez tā nekur nevar iet. Dienas beigās pat par to vairs nedomāju, bet zinu, ka smaids tur ir. XD Nav grieķi nekādi uzmacīgie, kā var būt stereotips ir. Viņi vienkārši ir savādāki. Viņiem patīk runāties, izteikt komplimentus, pieskarties. Viņi ir pašpārliecināti un to arī cenšas dabūt mūsos iekšā, stīvajos latviešos, kas kautrējas būt viņi paši, kautrējas no sava skaistuma, kautrējas no savas gudrības. Gribas paņemt visu to labāko no viņiem. Viņu sirsnību un laipnību, viņu atvērtību. Līdz vasaras beigām būšu cits cilvēks. Jau jūtu pārmaiņas sevī. Šīs pārmaiņas ir vairāk kā pozitīvas.
Sāk man te iepatikties ar vien vairāk un vairāk. Sākumā viss šķita tāds paliels bardaks, haoss, bet nu es beidzot saskatu arī skaisto šajā vietā, skaisto cilvēkos un viņu kultūrā. Karstums pieņemas ar katru dienu, cilvēku drīz būs, ka mudž. Arī tūristus sāku izprast ar vien labāk. Nekas neskan
 calm |
Andromeda
Life long story
9/15/10 11:47 pm - Pārdomas pie zaļās tējas krūzes...Lūk ko nozīmē savākšanās. Pirms brīža, veicot dienas ierakstu, man gribējās jau atkal kaut ko negatīvu spert laukā, bet tad es sapratu, ka tas nav gluži tas, kā es šo dienu gribu atcerēties gada beigās pārlasot katru dienu. Viss, kas pa dienu notiek nav atkarīgs tikai no citiem un citām pasaulēm, bet arī no manis un ko es vēlos savējā pasaulē ieraudzīt.Man piemīt tendences likt laukā visu, ko tajā brīdī notiek iekšā emocionāli, nepadomājot tā vairāk "lielajā bildē". Par laimi, reizēm es atceros, ka tā nav gluži pareizi. Bet kurš gan nav nepareizs reizēm. Jā un pareizs vai nepareizs, protama lieta, katram ir ar savu nozīmi. Tā nu atbrīvojoties no visa, kas man reāli traucēja, uzvārot zāļu tēju un sataisot brūklenes ar medu savai bišīt klibojošajai veselībai, es nu esmu pilnīgi sakārtots pa plauktiņiem un atkal varu mierīgi dzīvoties savā nodabā, knibinoties ap nieciņiem. Diezgan harmoniski. Pēdējā laikā novēroju sevī nepacietību. "Te visiem ir jāiemācās gaidīt" Jā arī man. VH1 (Paramore&someone)
calm |
Powered by Sviesta Ciba