29.12.10
Pārguris kā susļiks ieripoju mājās no Ogres ballītes jeb koncertballītes. Kas šogad' atšķīrās no citiem gadiem - skatītāji bijām mēs paši dejotāji un mums nebija jāuzstājas uz lielās skatuves. Izdaudzījāmies, izdancojāmies. Atkal satiku Edžiņu un teicām viņam, lai viņš noteikti atbrauc pie mums patrenēt pirms došanās atpakaļ. Ak, un jā Jurīša topošais mūzikls ir vienkārši prātam neaptverams. Tas liek nobālēt visam ko mēs daram un vēl mazliet. Tas dod vēl lielāku stimulu censties, pilnveidoties, dzīvot dejā.