Garastāvoklis:	calm
Mūzika:	Modest Mouse - Float on
Entry tags:	dances, public speech, skating, the pretender

26.02.10
Šodien nonācu pie secinājuma, ka biežāk dienas laikā izmantoju angļu valodu, nekā latviešu valodu. Es pat reizēm mēdzu domāt angliski, bieži rakstu angliski, skatos filmas angliski, klausos mūziku gandrīz tikai anglsiki. Man tas pat patīk. Nav jau arī galīgi tā, ka es neciestu savu valodu. Angļu valoda vienkārši ir internacionāla un ļoti noderīgi valoda un man patīk kā tā skan.

Uzrakstīju savu publisko runu on Speculations on our future. Tad jau redzēs, kā būs. Es protams, ļoti priecātos, ka tā tiktu novērtēta kā sakarīga, bet mani nekur tālāk nesūtītu. Vienmēr esmu trakoti uztraukusies runājot jebkāda veida runas. Runas ir kaut kas savādāks kā vienkārša stāstīšana par kaut ko. Kaut gan angliski runāt publisko runu man vienmēr šķitis vieglāk, kā savā dzimtajā mēlē.

Dejas šodien man atkal nepatika. Es ienīstu kaut ko darīt tikai tāpēc, ka pēc tam ir kaut kur jāuzstājas. Kaitina, ja lielāko treniņa daļu tu esi nosēdējis uz vietas pļāpājot par kaut kādu mistisku šovu, kurā nemaz nevēlies piedalīties. Man pietrūkst Edgara jau tagad,bet es saprotu arī kāpēc viņš vēlas doties mācīties uz USA. Tad jau redzēs, vēl jau būs Jānis. Ja paliks galīgi neforši, iespējams pārstāšu dejot līdz Edgars būs atpakaļ. Tas būs diezgan ilgi jāgaida.

Vēl joprojām ejot cauri Vidzemes Olimpiskajam centram uzmācas nepārvaramas tieksmes doties slidot. Es iemācīšos labi slidot. Nākamēnes tur piekāpšu regulāri. Slidas ir, vajag tik slidot.

Atkārtoti skatos The Pretender. Tagad es sapratu, ko Evans Lysaceks (amerikāņu daiļslidotājs) man tik ļoti atgādināja. Ja es nezinātu, domātu, ka viņš ir Maikla dēls.