Andromeda

Life long story

11/3/10 11:49 pm - 03.11.10

So silly of me. That's why I beat the hack out of myself later. It is only way how to deal with it...well the only way I know so far that actually does not hurt me...not mentally tho'.

Sometimes it is better to not to say anything, so that there would be no reason to dispute. Especially if the person you have to talk with is so edgy. Last year I kind of was better at it. I tolerated many more things. Not anymore.

Watching Prison break again.

Getting ready for Friday.

4/23/10 11:34 pm - 23.04.10

Neko neizdarīju. Paņēmu sliņķa dienu, bet vispār man tā vajadzēja nedaudz atpūsties. Nu dien! Vakarā atkal dejas, šoreiz viss  cerīgās krāsās, jo divi jauni dejotāji ir parādījušies. Cerams kaut viens no viņiem noturēsies un nāks. Tad tiešām dejas vēl līdz maija beigām un tad jau vasarā intensīvās nedēļas. :)

Rīt atkal pie darba. Darba ir daudz. Pat domāt negribas cik ļoti daudz.

4/13/10 09:50 pm - 13.04.10

Salīdzinoši agri piecēlos, lai šādus tādus darbus apdarītu un nedaudz pamācītos. Sarunāju arī ar ko aiziet parunāties par SA un mēdijiem. Tagad vismaz mierīgāks prāts par to. Tā vien liekas, ka darbu skaits nevis sarūk, bet aug. Neforši, bet nekādi niķi nelīdzēs un nāksies vien darboties aktīvi arī tālāk. Reizēm uzmācas depresīvs izmisums, bet tad cenšos to nokratīt un darboties pēc iespējas vairāk, lai nebūtu jādomā visādas muļķīgas domas. Mazāk smadzeņot vairāk darbošanās, tas šobrīd ir vienīgais veids kā kaut ko dabūt gatavu.

Uz māzās koka estrādītes šodien cītīgi atkārtoju deju soļus. Šausmas cik gan maz laika vajag, lai soļi, kurus agrāk ar aizsietām acīm varēju nodejot, tagad vnk aizmirsušies. Tā vien liekas, ka kaut kāds melnais caurums tos būs uzsūcis. Pāris stundas deju, just a thing for a sad polar bear.

Vakarā beidzot skrēju. Tik sen nebija skriets, laikam eksāmens bija pēdējā reize. Nekad neesmu bijusi liela skrējēja, bet esmu beidzot pieķerusies visāda veida spīdzināšanām, lai beidzot saprastu, ko tad es varu un ko nevaru izdarīt. Protams, ar normām. Redzēs, doršvien rīt nevarēšu paiet. :D Tas būtu brīnums, ja man nekas rīt nesāpētu ņemot vērā, ka bez skriešanas vēl arī dejoju.

I feel so much better now.

3/8/10 08:29 pm - 08.03.10

To understand dance, you have to understand song first. Var jau dejot ar vienaldzīgu sejas izteiksmi, kā robots. Tik atskalda soļus neieliekot tajos ne mazāko domu, bet tad tā vairs nav īsta deja. Ir pavisam cita lieta, ja tu mācoties deju redzi uz papīra lapas izdrukātus dziesmas vārdus un tajā visā iedziļinies un aizmirsti par visu pārējo pasauli. Skaisti.

I know I can be such a lazy ass if I want to. I have to get over it. Jāsāk kaut ko darīt tā sū.. uzdevuma labā. Briesmīgi jau negribas.

Šodien viens otrs pasvieda labas idejas, kā pagarināt runu, lai ietilpstu laika limitos. Nice. Nezinu vai līdz trešdienai būšu pabeigusi un varēšu nodot to izvērtēšanai pasniedzējai. Vajag īstenībā. Ātrāk sākšu iegaumēt, labāk būs.

Atkal dīdos visu dienu, jo gribas dejot. Pat ir dažas domas, ka vajadzētu salikt freestylu, tik nav jau kad atkal :/ moš uz aprīļa brīvdienām.

3/6/10 08:36 pm - 06.03.10

Tātad šodiena bija gara, bet interesanta. Agri iztīstījos no mājas un laidos uz Mālpili, kur notika skate. Es patiesībā tā priecājos, ka atteicos uzstāties. Bija tik jauki noskatīties no malas visu to pasākumu. Tik dažādi un radoši priekšnesmi no tik dažādām LV vietām. Tiesa gan tiesāšana man šķita aizdomīga, jo kā gan viena žūrija spēj novērtēt tik dažādus deju stilus? Ja nu kāds žūrijas loceklis nav specializējies kādā noteiktā stilā, kā viņš spēj izprast deju ko viņam cenšās parādīt? Kaut kas nepatiks un ieliks zemākus punktus. Bet nu whatever. Man bija fun to visu skatīties - no breikeriem līdz galīgām sīču dejām. Mums patiesībā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku Latvijā. Noskatoties ko tādu gribas censties vēl vairāk.

Patiesībā, ja man laiks atļautu, es gribētu nodoties savām lietām ar tādu (olimpiskosupermega) atdevi.

- You are not the most talanted person, but you are the most driven person. -

Viss ir iespējams.

3/2/10 10:53 pm - 02.03.10

Today was about overcoming my greatest fears. Varbūt man reizēm ir pārāk zems pašnovērtējums, vai arī es sev esmu uzstādījusi pārāk augstus standartus. This is big! Es negaidīju, kad tikšu tālāk par klasi un kad es tiku,  es domāju, ka skolā jau noteikti atradīsies kaut kādi baisie valodas pratēji un es jau noteikti netikšu tālāk. Bet zināt ko? Es tiku tālāk. Atceroties skolas laikus - es nekad netiku tālāk. Vienreiz, bet tad es nogulēju skolas kārtu. Mani vienmēr ir baidījuši lieli pūļi, īpaši, ja man ir jāsaka runa. Šodien bija tāda dīvaina sajūta - ar katru teikumu es jutos brīvāka, mierīgāka. Vēl man liels atklājums bija, kā panākt, lai sēdošie cilvēki klausītos un saprastu, un es būtu in control of them.

Angļu valoda viemēr man ir bijusi kaut kas īpašs jau no senām sīcības dienām, kad sāku mācīties. Pat pašos sākumos, kad man nebija nekādu spīdošo zināšanu, es vienmēr sev iegalvoju, ka nekas, nākamreiz izdosies labāk and I love it anways un es turpināšu mācīties un to pilnveidot. Valoda ir jāmīl, tad tā arī padodas.

Nu ko, Rīga. Tas noteikti nav tikai par valodu, tas ir arī par manu dabisko aizsardzības sistēmu un raustīšanos no cilvēkiem.

Patiesībā ar visām lietām ir tā, ka ja tu notici sev un dari vienalga ko, tikai ar prieku - viss padodas.

Dejas mani šodien arī iepriecināja, jo Edgars vēl nav aizbraucis. Atteicos no skates, bet braukšu atbalstīt kopā ar treneri. My dancing isn't about stage, not yet anyways. Tas nenozīmē, ka man dejas padotos sliktāk par citiem, in fact I was one of those that needed to participate. Again my high standarts. Ko lai saka, esmu perfekcioniste at some aspects of my life.

Būt pašam - lieliska sajūta.

2/26/10 11:21 pm - 26.02.10

Šodien nonācu pie secinājuma, ka biežāk dienas laikā izmantoju angļu valodu, nekā latviešu valodu. Es pat reizēm mēdzu domāt angliski, bieži rakstu angliski, skatos filmas angliski, klausos mūziku gandrīz tikai anglsiki. Man tas pat patīk. Nav jau arī galīgi tā, ka es neciestu savu valodu. Angļu valoda vienkārši ir internacionāla un ļoti noderīgi valoda un man patīk kā tā skan.

Uzrakstīju savu publisko runu on Speculations on our future. Tad jau redzēs, kā būs. Es protams, ļoti priecātos, ka tā tiktu novērtēta kā sakarīga, bet mani nekur tālāk nesūtītu. Vienmēr esmu trakoti uztraukusies runājot jebkāda veida runas. Runas ir kaut kas savādāks kā vienkārša stāstīšana par kaut ko. Kaut gan angliski runāt publisko runu man vienmēr šķitis vieglāk, kā savā dzimtajā mēlē.

Dejas šodien man atkal nepatika. Es ienīstu kaut ko darīt tikai tāpēc, ka pēc tam ir kaut kur jāuzstājas. Kaitina, ja lielāko treniņa daļu tu esi nosēdējis uz vietas pļāpājot par kaut kādu mistisku šovu, kurā nemaz nevēlies piedalīties. Man pietrūkst Edgara jau tagad,bet es saprotu arī kāpēc viņš vēlas doties mācīties uz USA. Tad jau redzēs, vēl jau būs Jānis. Ja paliks galīgi neforši, iespējams pārstāšu dejot līdz Edgars būs atpakaļ. Tas būs diezgan ilgi jāgaida.

Vēl joprojām ejot cauri Vidzemes Olimpiskajam centram uzmācas nepārvaramas tieksmes doties slidot. Es iemācīšos labi slidot. Nākamēnes tur piekāpšu regulāri. Slidas ir, vajag tik slidot.

Atkārtoti skatos The Pretender. Tagad es sapratu, ko Evans Lysaceks (amerikāņu daiļslidotājs) man tik ļoti atgādināja. Ja es nezinātu, domātu, ka viņš ir Maikla dēls.

2/19/10 11:36 pm - 19.02.10

Dzīvošanās augšā visu nakti bija to vērts.  Tik aizraujošas un spraigas daļslidošanas sacensības es sen nebiju redzējusi. Liels prieks, par Olimpisko čempionu Evanu Lysacek. Viņš ir savas medaļas cienīgs! Tā skatoties, kā slido citi, man pašai arī sakārojās. Beidzot vajadzētu, kārtīgi iemācīties slidot. Žēl, ka man jau bērnībā neviens nebija mācījis slidot. Bet kā saka - nekad nav par vēlu kaut ko jaunu iemācīties. Nākammēnes varētu pat mēģināt regulāri iet slidot.

Tā tā diena pagāja, diskutējot par daiļslidošanu, pa pusei miegot ciet, jo gulēts tika dikti maz un vēl vakarā dejas, kur arī gribējās dot vaļā ar pilnu atdevi, līdz spēka izsīkumam tā, ka kājas ļimst vēl tagad pār istabu ejot.

1/24/10 11:02 am - 24.01.10

Looks like I passed yesterday.

Nogulēju visu 24. janvāra dienu ieskaitot 25. rītu, kaut arī gribējās piecelties uz daiļslidošanas paraugdemonstrējumiem. Vnk nebiju spējīga.

Workšops - Visas trenerīšu dejas bija fantastiskas! Šogad pat biju spējīga iegaumēt tās visas un tagad pa māju cītīgi atkārtošu un iemācīšos, lai var izdejoties. That's how you learn and improve yourself.

Afterparty was weird at first, but when all alco people went to bed, rest of us just started our party. Having a lot of joy, laughing our heads off together with Edgars, playing games and talking stuff. Man bija dažu cilvēku žēl, kas par agru pazuda no turienes domājot, ka tas bija viss, they missed all fun.

Negulējām līdz pat nākamajai dienai, kamēr netikām mājā. Visas maliņas sāp, bet tam nav nozīmes. :)

1/23/10 09:12 am - 23.01.10

Are you excited? Because I know I am.

Atceroties pagājušo gadu, Cēsu workšops bija pats foršākais dejošanas pasākums. Esmu sakrāmējusi somas, saģērbusies un apbruņota ar labu garstāvokli, lai pietiktu visai dienai. It is not about what it is, it is what we make of it.

I just wanted to leave this message of a day, because I will be home tomorrow. Dodos dejot ar visiem pārējiem JV Latvijas dejotājiem un frošākajiem trenerīšiem! :)

1/22/10 11:38 pm - 22.01.10

Another meaningless day of my life... NOOOT. :D

Ja mamma vakar nebūtu piezvanījusi, būtu nogulējusi visus Eiropas čempionātu daiļslidošanā. Nedaudz škrobi uzsita, ka man neviens agrāk neatgādināja un nokavēju vīru īsās programmas, bet nekas. Martā jau būs Pasaules čempis un to jau nu noteikti nelaidīšu garām. Tas tā, atceroties feilu. Dāmas šodien diezgan jauki noslidoja. Es laikam tomēr piederu pie tiem, kam patīk vīrus vairāk vērot. Dāmas reizēm var būt diezgan vienmuļas salīdzinājumā ar vīriem.

My epic dance routine is getting even bigger. Šodienas treniņā Kaspariņš mūs dikti spīdzināja, cerams rīt spēšu izdzīvot Workšopu - 6 stundas dejosim un tad uz pirti, kur būs afterpārtijs un dejas turpināsies līdz rītam. Sapirkos paiku un ūdeni, gan jau pietiks un badā nenomiršu.

Jēēēē, and I am back on my healthy living way. Atkal neēdu vēlāk par sešiem. Kad sāksies studijas, drošvien ne vēlāk par septiņiem, jo savādāk nevar paspēt atnākt mājās.

We all have flaws, but we are perfect in our way.It is important to accpet yourself the way you are.

1/12/10 09:46 pm - 12.01.10

Valmieras mūzikas veikalā reāli nekā nav. Tas nozīmē, ka jāmeklē kaut kas Rīgā. Par cik Rīgā, tad visticamākais, ka nākammēnes, jo šomēnes vēl ir Workšops, kas iecirtīs pietiekami lielu robu finansēs, bet visā visumā noteikti būs to vērts.

Esmu piekususi, izdejojusies. Ghosti mani atkal vajā, but I believe they will leave soon.

Noskatījos Little Ashes, dīvaina, bet mākslinieki vispār ir dīvaini ļaudis.

1/8/10 10:04 pm - 08.01.10

Man ir milzīgs dejotprieks un ja ir milzīgs dejotprieks, tad viss sanāk. Esmu piekususi, bet nenormāli priecīga - lūk tas man dejās patīk, tas superprieks. :)

Esmu brīva. Vēl divas nedēļas. Tagad jāizdomā ko sadarīt, lai nebūtu nīkšanas.

Pabeigšu lasīt Trīs muskatierus, kuros iestrēgu kopš vasaras.

Vēl kaut kad labprāt jāizpēta, ko šitajā pilsētā var atrast mūzikas instrumentu veikalā, varbūt pat nevajadzēs dzīties uz Rīgu. Nekad neko nevar zināt.

1/5/10 10:53 pm - 05.01.10

Ejot uz dejām noskaņojos, ka dabūsim pa ausīm par koncertu, bet tatadadā mūs sagaidīja Jurīts. Mēģinājām iemācīties viņa deju, kas protams, kā parasti bija vnk slima (labā nozīmē).Nežēlīgi patīk tā deja. Tad es atcerējos teikmu no vienas filmas par dejām - If you like to dance, you are made to dance. Patiesi, tā arī ir.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba