3/2/10 10:53 pm - 02.03.10Today was about overcoming my greatest fears. Varbūt man reizēm ir pārāk zems pašnovērtējums, vai arī es sev esmu uzstādījusi pārāk augstus standartus. This is big! Es negaidīju, kad tikšu tālāk par klasi un kad es tiku, es domāju, ka skolā jau noteikti atradīsies kaut kādi baisie valodas pratēji un es jau noteikti netikšu tālāk. Bet zināt ko? Es tiku tālāk. Atceroties skolas laikus - es nekad netiku tālāk. Vienreiz, bet tad es nogulēju skolas kārtu. Mani vienmēr ir baidījuši lieli pūļi, īpaši, ja man ir jāsaka runa. Šodien bija tāda dīvaina sajūta - ar katru teikumu es jutos brīvāka, mierīgāka. Vēl man liels atklājums bija, kā panākt, lai sēdošie cilvēki klausītos un saprastu, un es būtu in control of them. Angļu valoda viemēr man ir bijusi kaut kas īpašs jau no senām sīcības dienām, kad sāku mācīties. Pat pašos sākumos, kad man nebija nekādu spīdošo zināšanu, es vienmēr sev iegalvoju, ka nekas, nākamreiz izdosies labāk and I love it anways un es turpināšu mācīties un to pilnveidot. Valoda ir jāmīl, tad tā arī padodas. Nu ko, Rīga. Tas noteikti nav tikai par valodu, tas ir arī par manu dabisko aizsardzības sistēmu un raustīšanos no cilvēkiem. Patiesībā ar visām lietām ir tā, ka ja tu notici sev un dari vienalga ko, tikai ar prieku - viss padodas. Dejas mani šodien arī iepriecināja, jo Edgars vēl nav aizbraucis. Atteicos no skates, bet braukšu atbalstīt kopā ar treneri. My dancing isn't about stage, not yet anyways. Tas nenozīmē, ka man dejas padotos sliktāk par citiem, in fact I was one of those that needed to participate. Again my high standarts. Ko lai saka, esmu perfekcioniste at some aspects of my life.
Būt pašam - lieliska sajūta. Outasight - Better late than never
 cheerful |
