Andromeda

Life long story

6/29/10 11:30 pm - 29.06.10

Reizēm aizmirstas lielā bilde, reizēm aizmirstas mērķi un tas viss notiek tad, kad esi pazudis, apmaldījies lielajā pasaulē, kur viss tevi vilina un viss draud tevi nospiest. Tu nemaz nedomā tajā brīdī, ka tas viss var tevi pavisam mierīgi pazudināt. Ir tik labi atcerēties.

Augsti paceltu galvu debesīs, kur domas lido, kur visi labie eņģeļi no augšas noraugās un zvaigznes, kas ceļu rāda - I keep fighting for what I believe in. I believe every person can do great things and every person can be even greater than those things. Be special and make dreams come true. Dream big.

Kaut kā pamazām izdodas noklusināt pūķa savtīgo, egoistisko pusi, ar kuru nelepojos. Ir labi. Daudz, daudz labāk. Hopfully it will vanish for good.

Getting stronger. Lai arī pamostoties jūtos dikti nogurusi un muskuļi vēl joprojām sāp, zinu, ka tā tas būs tikai neligu laiku un pavisam nemanot, es attapšos brīdī, kad nekādas fiziskas aktivitātes man vairs nesagādās grūtības vai muskuļsāpes, vai nogurumu. After all I have to get ready to face that lake challenge 2010.

You may be given up, but I will be there when you expect me less. And I will be ready.

 

3/2/10 10:53 pm - 02.03.10

Today was about overcoming my greatest fears. Varbūt man reizēm ir pārāk zems pašnovērtējums, vai arī es sev esmu uzstādījusi pārāk augstus standartus. This is big! Es negaidīju, kad tikšu tālāk par klasi un kad es tiku,  es domāju, ka skolā jau noteikti atradīsies kaut kādi baisie valodas pratēji un es jau noteikti netikšu tālāk. Bet zināt ko? Es tiku tālāk. Atceroties skolas laikus - es nekad netiku tālāk. Vienreiz, bet tad es nogulēju skolas kārtu. Mani vienmēr ir baidījuši lieli pūļi, īpaši, ja man ir jāsaka runa. Šodien bija tāda dīvaina sajūta - ar katru teikumu es jutos brīvāka, mierīgāka. Vēl man liels atklājums bija, kā panākt, lai sēdošie cilvēki klausītos un saprastu, un es būtu in control of them.

Angļu valoda viemēr man ir bijusi kaut kas īpašs jau no senām sīcības dienām, kad sāku mācīties. Pat pašos sākumos, kad man nebija nekādu spīdošo zināšanu, es vienmēr sev iegalvoju, ka nekas, nākamreiz izdosies labāk and I love it anways un es turpināšu mācīties un to pilnveidot. Valoda ir jāmīl, tad tā arī padodas.

Nu ko, Rīga. Tas noteikti nav tikai par valodu, tas ir arī par manu dabisko aizsardzības sistēmu un raustīšanos no cilvēkiem.

Patiesībā ar visām lietām ir tā, ka ja tu notici sev un dari vienalga ko, tikai ar prieku - viss padodas.

Dejas mani šodien arī iepriecināja, jo Edgars vēl nav aizbraucis. Atteicos no skates, bet braukšu atbalstīt kopā ar treneri. My dancing isn't about stage, not yet anyways. Tas nenozīmē, ka man dejas padotos sliktāk par citiem, in fact I was one of those that needed to participate. Again my high standarts. Ko lai saka, esmu perfekcioniste at some aspects of my life.

Būt pašam - lieliska sajūta.

Powered by Sviesta Ciba