4/13/10 09:50 pm - 13.04.10Salīdzinoši agri piecēlos, lai šādus tādus darbus apdarītu un nedaudz pamācītos. Sarunāju arī ar ko aiziet parunāties par SA un mēdijiem. Tagad vismaz mierīgāks prāts par to. Tā vien liekas, ka darbu skaits nevis sarūk, bet aug. Neforši, bet nekādi niķi nelīdzēs un nāksies vien darboties aktīvi arī tālāk. Reizēm uzmācas depresīvs izmisums, bet tad cenšos to nokratīt un darboties pēc iespējas vairāk, lai nebūtu jādomā visādas muļķīgas domas. Mazāk smadzeņot vairāk darbošanās, tas šobrīd ir vienīgais veids kā kaut ko dabūt gatavu. Uz māzās koka estrādītes šodien cītīgi atkārtoju deju soļus. Šausmas cik gan maz laika vajag, lai soļi, kurus agrāk ar aizsietām acīm varēju nodejot, tagad vnk aizmirsušies. Tā vien liekas, ka kaut kāds melnais caurums tos būs uzsūcis. Pāris stundas deju, just a thing for a sad polar bear.
Vakarā beidzot skrēju. Tik sen nebija skriets, laikam eksāmens bija pēdējā reize. Nekad neesmu bijusi liela skrējēja, bet esmu beidzot pieķerusies visāda veida spīdzināšanām, lai beidzot saprastu, ko tad es varu un ko nevaru izdarīt. Protams, ar normām. Redzēs, doršvien rīt nevarēšu paiet. :D Tas būtu brīnums, ja man nekas rīt nesāpētu ņemot vērā, ka bez skriešanas vēl arī dejoju. I feel so much better now. Michael Jackson - bad
 calm |
