Andromeda

Life long story

8/23/10 08:45 pm - 23.08.10

Ok, cilvēkam no malas varbūt pat varētu šķist, ka es visu dienu to vien daru, kā šēžu pie šīs melnās kastes. Tiesa, es šeit slīcinos vairāk nekā man vajadzētu, bet tas nenozīmē, ka es nedaru neko citu. Manī pēdējā laikā ir parādījusies izteikta tieksme nolikt kasti malā un iet ārā pastaigāties vai braukt ar riteni. Šodien atkal saņēmos un nobraucu padsmit kilometrus. Saulriests steidzās nopakaļ. Ir radusies tāda apziņa, ka nevar darīt sev pāri vajag kustēties. Gribas dzīvot veselīgi. Apēdot šokolādi vien sajutos kā noziedzniece pret savu organismu. Pāris dienas atpakaļ sanāca vēlāk paēst vakariņas un nākamajā rītā pamodos ar tik pretīgu sajūtu, organisms ir pieradis, ka pa nakti ir jāatpūšās un pat negribēja lāgā darboties, lai pārstrādātu visu, kas tajā sabāzts. Arvienvārdsakot -jāpieturas pie sistēmas, lai nečakarētu visu.

Izskatās, ka drīz nobeigšu Roberta Šeklija - Šis tas par velti. Man daudzas tādas nobeidzamās grāmatas sakrājušās. Tā ir, ka gribas lasīt visu uzreiz.

Šodien jautājums par hobijiem liek domāt, ka es kustos pareizā virzienā, lai būtu vispusīgs cilvēks. It is fun, it is what I need.

1/8/10 10:04 pm - 08.01.10

Man ir milzīgs dejotprieks un ja ir milzīgs dejotprieks, tad viss sanāk. Esmu piekususi, bet nenormāli priecīga - lūk tas man dejās patīk, tas superprieks. :)

Esmu brīva. Vēl divas nedēļas. Tagad jāizdomā ko sadarīt, lai nebūtu nīkšanas.

Pabeigšu lasīt Trīs muskatierus, kuros iestrēgu kopš vasaras.

Vēl kaut kad labprāt jāizpēta, ko šitajā pilsētā var atrast mūzikas instrumentu veikalā, varbūt pat nevajadzēs dzīties uz Rīgu. Nekad neko nevar zināt.
Powered by Sviesta Ciba