Es sevi tomēr pieskaitu pie spirituāļiem kaut arī man nav sanācis nodarboties ar saviem mīļnieciņiem un lietiņām tagad jau labu laiku. Es gribu atsākt un esmu spērusi jau pāris nedrošus solīšu, lai uz to atkal ietu, nē ne uz atpakaļu, bet tikai uz priekšu. Dzīvē mums ir kritumi un kāpumi, bet tas viss pieder pie cikla. Bez kritumiem ar īsti nevar.
Šodien es biju izcili čakla un piespiedu izdarīt maksimāli daudz darbus, kas saistīti ar skolu un tagad paskatoties uz izprintēto papīru kaudzi ir tāds prieks un gandarījums. Protams, kā parasti darot kaut ko no sirds es pilnībā pazaudēju laika izjūtu un attopos šai vēlajā vakara stundā.
Miegs vēl īsti nenāk un nogurumu nejūt.
Uz galda esošās aizdegtās svecītes liesma spēlējās ar vēju, kas iezadzies caur vecā loga palodzes šķirbām un man atkal gribas kaut ko uzrakstīt savā violētajā kladē...
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: