Noskatījos filmu Equilibrium, you know what? Lai saprastu par ko iet runa - filma bija par to, kā pasauli iznīcina un dzīvi palikušie, lai nebūtu jācieš lieto īpašās teiksim tā "narkotikas", lai 'nejustu' Ne prieku, ne skumjas, ne nožēlu - absolūts bezjūtīgums, viss ko viņi pazīst ir karš un iznīcība un viņu uzdevums ir ķert tos, kas atteikušies lietot narkotikas, kas cenšas saglabāt atlikušo no kultūras, gleznas un citas vēsturiskās vērtības no "iznīcinātājiem". Konkrētāk stāsts ir par vienu no aģentiem, kas arī pārstāj lietot "narkotikas" un sāk saskatīt pasauli, sajust un izprast, cik tas ko viņi dara ir nepareizi. Protams, kā jau visos holivudas gabalos šis beidzas ar to, ka viņš viens aiziet novāc visus "sliktos puišus" un visi atkal ir priecīgi un laimīgi :D
Bet ne jau tas manu uzmanību piesaistīja, bet gan tas, cik ļoti tas tomēr ir līdzīgi ar to, kas šobrīd ir pasaulē, ka cilvēkiem tiek noteikti rāmīši kādos viņam jādzīvo un, ja to nedara tad tevi uzskata par kaut kādu slaistu vai bezmaz noziedznieku, vai pilnīgu dīvaini no kura jāturās pa gabalu.
"Freedom".
Arī tas, ka daudzi cilvēki manuprāt ir aizmirsusši par to skaisto, kas mums ir apkārt un cik tas ir vērtīgi sajust pasauli sev apkārt, cilvēkus. Priecāties par, piemēram, to, ka debesis ir skaidras un var redzēt zvaigznes, priecāties par to, ka kāds tev šodien uzsmaidīja, priecāties priecāšanās pēc, sajust, apzināties, jā, arī dusmoties, sajust sāpes, jo bez tā nebūtu laimes sajūtas, prieka sajūtas.
Dzīvot ir skaisti. Es priecājos, ka apzinos to, lai kā arī es nejustos un reizēm girbas teikt - man tas viss ir apnicis. Tā ir svarīga dzīves sastāvdaļa, jo tieši caur sāpēm un pieļautajām kļūdām mēs visvairāk mācamies,cenšamies saprast, kāpēc ir tā kā ir un ne savādāk. Lūk tā.
This was surprise for me because I didn't expected anything like this form this movie at all.