Tad nu tā mans besījās besījās un izbesījās. Pietiks kādam ilgākam laikam. Tagadiņ jāmetās iekšā visā ar visām četrām tā, ka lai neatliek laika tizlām domām par to cik tomēr viss ir sūdīgi. Gan drīz nebūs tik sūdīgi un ja jau gribās ko labāku pie tā ir jāstrādā.
'Leb die sekunde?' Jā, vot bija šitāds jociņš spociņš. Tagad katru dienu rakstīšu atskaiti violetajā kladē, lai atkal nepalaistos un nesāktu slinkot. Rock on! I know that I'm must be strong and I am.


P.S. Tām vecajām 'kalošām', kam neatliek laika vairs nepriekš viena izsaku publsiku fuj! Es vismaz esmu mēģinājusi komunicēt. Par telefonu mani lūdzams tagad nesunīt, man viņš ir veiksmīgi nobeikts un drošvien tuvākajā laikā jauna man nebūs, bet vēl jau ir nets un skype un tādi visādi, kā arī ja ir vēlme tikties face to face. BEt izskatās, ka tādas arī vairs nav. Laika trūkums ir tikai aizbildinājums, jo laiku var atrast, ja tiešām grib.