Nesoli man neko lielu. Man nevajag. Šī ir tā mazā sērkociņu kastīte, tajā es dzīvoju.Tu vari paņemt savas mantas un pārnākt pie manis. Kad pasaule noliegs mūs ar savu lielumu, mēs lūgsim Ādamu un Ievu, lai viņi mūs nelaiž pasaulē. Šis ir tas mazais gredzens-tajā es dzīvoju.Es nolieku to uz akmens un apsēžos vidū.Tu vari paņemt savu tālskati un pārnākt pie manis. Apsēdies man blakus gredzena vidū un paskaties apkārt. Vai tie nav abu mūsu vārdi, kas tur rakstīti horizontā? Bet, pirms tu nāc, apsoli, ka tu nestiepsi līdz neko lielu. Atstāj tās lielās kurpes, kas kājas berž, un to plašo planētu atstāj aiz mūsu gredzena, tai te nav vietas. Šī ir tā mazā doma, ko es domāju: par pīsli un putekli, kuram man jāiepūš sava elpa, par mazu mūžu mazā gredzenā.