viņš, šķiet, ir vienīgais tāds 'mākslinieciskais' personāžs tur. un mammai arī caur to kaut kā viņš asociējas ar mani (viņai patīk domāt, ka esmu mākslinieciska, stilīga, un visādi citādi atšķirīgi interesanta, lol).

no vienas puses man atkal jāsecina, ka, nezinu kāpēc, bet mājās es tiešām izturos citādāk. daudz drošāk, pārliecinošāk. mājās es esmu tas, kas ārpusē nekad neuzdrošinos būt. bet ne labā nozīmē. varbūt tā lāsma, kas ir mājās, patiešām līdzinās marekam.