man tomēr patīk iepazīties ar inteliģentiem britu vīriešiem pāri četrdesmit,kuri domā,ka esmu no asv
mans akcents kļūst tikai amerikāniskāks. cilvēku skaits, kuri tā domā, pirms esmu pateikusi, no kurienes esmu, manāmi pieaug.
divi vispatīkamākie piemēri, kas jāatceras arī citu iemeslu pēc:
ir jauki sestdienā aiziet uz marketplace kingstonā, nopirkt svaigus dārzeņus un augļus, un ieraudzīt kaut ko tādu, ko iepriekš neesmu redzējusi, lai gan tas tur ir bijis vienmēr. nojumīte gandrīz iepretim Borders veikalam, kurā nemanāmi sēž viens ūsains angļu vīriņš un pārdod daudz dažādas filmas dvd un videokasešu formātā, diskus un plates. manu uzmanību piesaistīja keeping up appearances, ko ieraudzīju pirms vēl ienācu teltī, un paliku tur uz neplānoti ilgu laiku. vīriņš aicināja iekšā, un jautāja, vai meklēju, ko īpašu, uz ko es atbildēju, ka nē. lēnām devos iekšā, un sāku aplūkot daudzo dvd aizmugurītes, lasīt nosaukumus un cerēt ieraudzīt ko ļoti kārotu. vīriņš īsi bez jautāšanas pastāstīja, kā dvd sakārtoti. un patiesi, ilgi nebija jāgaida, līdz ieraudzīju sen kāroto Iris. atliku maliņā, un turpināju meklēšanu. vienā brīdī sēdošais vīriņš piecēlās, un aplūkoja manu izvēli. teicu, ka ilgi jau meklēju šo filmu, un nesen sāku grāmatu ar tādu pat nosaukumu. viņš teica, ka neesot redzējis, bet aktieru buķete liecina par to, ka filmai jābūt labai. tad viņš sāka man celt laukā filmas, ieteikt, stāstīt par tām un ārpus tām, priecēja, ka dažas no tām zināju, bet nepriecēja tas, ka par britu kino nezinu gandrīz neko. neviens viņa ieteikto filmu nosaukums tā arī nepalika prātā, un neviena no tām arī nespēja līdz galam mani pārliecināt, varbūt tāpēc, ka nevēlējos tērēt naudiņu pērkot šeit vēl kādu filmu, izņemot Iris, bet viņa entuziasms un zināšanu bāze tiešām ir vērā ņemama. izrādās, ka viņš šajā biznesā, un, liekas, šajā kingstonas mārketā strādā jau 25 gadus, un sācis viņš esot ar platēm, un tieši tajā lauciņā, kā viņš pats izteicās, viņš zinot visvairāk. protams, neizpalika arī jautājumi par to, kur un ko es mācos. likās, ka viņš nelaidīs mani vaļā, likās, ka viņš par filmām varētu stāstīt stundām ilgi. varbūt tāpēc, ka cilvēki visbiežāk paiet garām teltij, nevis ienāk iekšā? varbūt tāpēc, ka ne visiem ir laiks klausīties? lai nu kā, kaut kā es tomēr aizvedināju sarunu uz to, ka pirkšu šoreiz tikai Iris, un ka vēl atgriezīšos. un tad sekoja pats interesantākais - viņš mani brīdināja par to, ka šis dvd ir tāda un tāda reģiona, un asv šo dvd es nevarēšu skatīties. kāpēc, lai man vajadzētu to skatīties asv, es pie sevis domāju. diemžēl tā nu tas ir, viņš vēl turpināja. un tad es teicu, ka man nemaz nevajadzēs viņu skatīties asv. un viņš - kā tā, vai tad tu nevedīsi viņu atpakaļ uz asv? uz ko es, protams, atbildu, nē. es neesmu no asv. esmu no latvijas. un tad,protams, seko tipiskais teikums par to, kā gan tev tāds amerikāņu akcents, uz ko es atbildu ar jau ierasto - pārāk daudz amerikāņu tv šovus un filmas skatos. sarunājām, ka vēl atgriezīšos, un pastāstīšu, kā man būs patikusi filma. it was very nice to meet you, david!
šo piektdien, kad biju šķūnī un slēdzu riteni, sadzirdēju pakāpeniski tuvojošos balsi ar atkārtotiem 'hello' saucieniem. izgāju laukā no šķūnīša dārzā, un pirmais bija atvainošānās par to, ka viņš esot mani sabiedējis, un ko es atbildēju, ka nemaz ar nē. tas bija mūsu next-door neighbour - ļoti patīkams, draudzīgs angļu vīrietis ar brillītēm, uz gadiem četrdesmit. viņš teica, ka katru nakti nākot aizvērt dārza durvis, kas, vējā raustītas, šķīkstot un neļaujot aizmigt viņam un sievai. viņu logs esot otrajā stāvā sētas pusē. teicu, ka es arī dzirdot to čīkstoņu, un ka tas izklausoties diezgan spokaini, patiesi. apsolījos, ka es uzmanīšu, lai vārtiņu durvis būtu allaž ciet. viņš pateicās par to, un tad mūsu saruna varēja ievirzīties citā gultnē. viņš teica, ka neesot zinājis, ka šeit kāds jau dzīvojot. teicu, ka es šeit esmu jau otro nedēļu, un norādīju uz savu istabu, un vēl šeit dzīvo Husseins - otro gadu, un vēl trīs cilvēki ievāksies tuvāko nedēļu laikā. viņš jautāja, kā mani sauc, un es teicu - Lasma. viņu Stīvs. rokasspiediens ar manu ledaini auksto un viņa draudzīgi silto roku. Lasma neesot amerikāņu vārds, viņš saka. un es - nav gan. es jau nemaz neesmu no amerikas, es saku. un viņš - kā tad tev tāds amerikāņu akcents? laikam esi strādājusi tur 'abroad'? uz ko es - neesmu gan, vienkārši daudz amerikāņu tv šovus un filmas skatos. hehe! no kurienes tad esmu, viņš jautā, un es saku - no Latvijas. un viņš uzreiz - o, no Latvijas! (šī ir viena no divām reakcijām, izdzirdot vārdu 'Latvija', šī ir - es zinu, kas ir Latvija, esmu dzirdējis labas lietas vai esmu tur bijis) viņš ir bijis. 2002. gadā, turklāt viņš pat spēja atcerēties sava tourguide vārdu un uzvārdu. atvadoties viņš teica, ka, ja kādreiz man vajadzīga viņa palīdzība, lai tikai pasaucot. tik saulaini silta iepazīšanās lietaini pelēkā dienā.
vita man tanī piektdienas vakarā jautāja, vai es vēlētos,lai man būtu britu akcents, uz ko es atbildēju, ka tas sākotnēji bija mans mērķis, bet teicu, ka, esot šeit jau otro gadu, to neizdodas īstenot, un viņa pateica kaut ko ļoti negaidītu - britu akcents savā ziņā ir tāda kā pietēlošana, un viņa man demonstrēja dažus vārdiņus, un tas man atmiņā atsauca lauras atdarināto harija potera akcentu. varbūt patiesi jācenšas vairāk atdarināt, pielikt pūles. nezinu.
runājot par ameriku, kaut kāds plīvurs bija priekšā acīm, tēlaini izsakoties, un es parāk neiedziļinājos, kad pasūtināju the books albūmiņu no jūzera ar nosaukumu caiman-usa, tāpēc tagad es jau vairāk nekā nedēļu gaidu savu albūmiņu, kurš ceļo pāri okeānam no tālās amerikas, un šī gaidīšana mani padara vai traku, bet tanī pat laikā ir to vērta, kaut tikai to marku un aploksnes dēļ, ko es noglabāšu, lai paliek par atmiņu - mans pirmais sūtījums no amerikas.