pirmo reizi tevi pamanīju, kad stāvēju pie letes, tu pagāji man garām un izgāji laukā. es nodomāju, ka tā varētu būt tu, bet tās brillītes man lika šaubīties. un mirklis arī bija tik īss.

nākamo reizi, kad tu ar draudzenēm paglamā pagāji man (un Lindai) garām, viņa man jautāja - vai Tu viņu pazīsti? viņa uz Tevi atskatījās tā, it kā Tevi atpazītu. tanī brīdī sapratu, ka laikam tā tomēr biji Tu. :)

pēc tam nevarēju sadūšoties pieiet klāt. bet varbūt vajadzēja.