šodien,guļot bulduru jūrmalas smiltiņās,jūtot saules karstos pieskārienus,ko ik pa laikam apslāpēja garāmejoši mākoņi,domāju par to,ka varētu ierakstīt šeit par to,kas man patika no šīs dienas. tos mazos sīkumus,kas dara mazliet laimīgāku nekā parasti.
šobrīd negribas vairs neko.
nezinu,kur pazudusi mana veiksme. celiņš,pa ko tik raiti gāju,kļuvis pavisam nedraudzīgs. rej virsū vai neatbild uz jautājumiem. viss notika,viss gāja uz priekšu. kā pa sviestu. varbūt tas pazuda mirklī,kad to sāku uzskatīt par pašsaprotamu. kad nepieļāvu iespēju,ka kaut kas varētu noiet greizi. kad ne tikai sev,bet arī saviem tuvajiem teicu - viss notiks.