un šī diena vispār būtu bijusi piepildīta,ja būtu izdevies īstenot manu klejojumu sākotnēji vienīgo mērķi pirms pirmās vilšanās - baznīcas apmeklējumu. sākumā devos gar doma baznīcu,un lai gan biju gandrīz droša,ka tā varētu būt vaļā,es tomēr gribēju iet uz pētera baznīcu,kura man ir mīļāka,jo liekas draudzīgāka (lai gan doma baznīca ir vairāk Baznīca,bet pētera,liekas,vairāk tūristiem,un tās regulārās izstādes,kas man no bērnības tik spilgti iespiedušās atmiņā arī baznīcai pavisam neraksturīgas),taču mana mīļā baznīca,kurā jau biju izplānojusi pavadīt kādu laiciņu,vispirms apskatot kādu izstādi,skanot mierīgi hipnotiskai mūzikai,un pēc tam pasēžot iepretim altārim,bija slēgta. BET kā gan man bija zināt,ka tieši pirmdienās šī baznīca nestrādā. uz doma baznīcu tomēr negribēju iet. jo priekšnojauta,ka tur neatradīšu meklēto,darīja savu. pa ceļam kā reiz sanāca iet garām marijas magdalēnas baznīcai,zināju,ka jābūt vaļā,sākumā izlasīju darba laikus un nopriecājos. katru dienu no rīta līdz vieniem,un tad no diviem līdz vakaram. es tur biju pustrijos,raustīju durvis vairākas reizes,aizvien vainojot savu nevarību tās atvērt,nu gadās taču visādi,bet pēc vairākkārtējiem,neatlaidīgiem mēģinājumiem man kļuva neērti un es vīlusies devos prom.
bet ko lai dara cilvēks,kuram pirmdienas dienasvidū gribas pasēdēt baznīcā? un varbūt pat vēlu vakarā? vai maz ir tāda iespēja? i don't think so.
protams,tā katedrāle esplanādē,šķiet,cauru diennakti ir vaļā,bet es negribu pie pareizticīgajiem un viņu daudzajiem svētajiem,kuru pielūgsme man ne tikai nav skaidra,bet arī šķiet apsurda un nevajadzīga.