tētis tomēr bija!
uzreiz pēc beigām piegāju pie viņa,puķītes nebija (tas nekas),bet komplimenti gan (vismaz divi,cik atceros),sabučošanās,un tad viņš aizgāja,nepalika tusēties ar pārējiem (tostarp vecākiem),bet tomēr bija!

citādāk..izdevās gaužām jauks un jautrs pasākums. mūsu talantu fabrikas fināls. beigu galā to visu vadīja strazdiņš (no cosmos),kas tiešām bija varen-smieklīgi. lai gan ar tehniku bija ķibelītes,tomēr,manuprāt,publika tās pieņēma ar sapratni,un jānis str. lieliski prata šos defektus ar savu humoristisko pieeju pārvērst efektos.
uz beigām ieradās arī imants. bet no bijušajiem (oranžajos,dainas sarūpētajos tautas partijas izbalsoto kreklos) bija renārs,dace,edgars,karīna,agnese un daina.
žetoni ar kamertoņiem kā galvenais apbalvojums. ārenta mums katram uzdāvāja pa mazai papīra rozītei,elīna št. - mazas bumbiņas,ko pakārt eglītē (ko es pazaudēju),arī liene mums katram bija sarūpējusi puķīti (uz stieplītēm veidotu),kas man saplīsa,vēl kāds/kāda (es tiešām neatceros uz visa apsveicēju fona) uzdāvāja dzeltenu rozi un III kursa meitenes (man - Linda) mums katrai uzdāvināja pa narcisei.
otrā daļa vairākumam (pieaicinot vēl daudzus ar mūsu klasi tiešā veidā nesaistītus tipāžus) turpinājās zelta boulingā,kur par centrālo svinēšanas aktivitāti tika izvēlēta nodzeršanās. es izvēlējos otro,nūģisko variantu. četratā ( kā žūriņš teica - viņš un trīs vecmeitas),pasēdējām kapteiņa enriko pulkstenī. pēc tam devāmies uz atjaunoto mcdonaldu,kur ieturējām vakariņas (ap plkst. vieniem),un tad devāmies katrs uz savu pusi.

tieši mans mājupceļš bija visvisnejēdzīgākais. negribu iedziļināties sīkumos,taču īsāk sakot,man šķiet,ka atkal tiku profesionāli piekāsta,aizdot naudu (5 latus!!!) svešiniekam (manam vienaudzim),kurš izlikās (tobrīd gan šķita,ka viņš bija patiess) par nabaga puisi,kuram pazudis maks,kurš dzīvo Balvos,un netiek mājās,kurš strādā kopš 6.klases,jo tēvs pameta viņa māti,kura tikko bija dzemdējusi viņa mazo māsu,kurš ar savu māsu tagad dzīvo vienā istabā,kurš bija todien atbraucis uz rīgu,lai aizbrauktu uz bērnu pasauli,kurš nav dzēris un vispār nedzerot,kurš gribot iemācīties spēlēt vijoli un šoruden sākt mācības rīgā,lai pabeigtu vismaz pamatskolu,kuram tobrīd nebija mobilā telefona,jo viņš to bija atdevis mātei,kurai savs bija saplīsis un atradās remontā,bet viņš uzskatījis,ka mātei telefons esot daudz vairāk vajadzīgs,nekā viņam pašam,kura vārds ir Vilmārs.
pēc vārda un uzvārda,kādu viņš man nosauca,un turklāt vēl manā telefonā pārbaudīja,sakot,ka trūkstot tikai garumzīmes,kas draugu.lv meklēšanā nemaz nav no svara,es viņu tur neatradu. turklāt tieši viņš teica,ka viņu varēšot tur atrast. vakar,kā runājām,aizsūtīju viņam sms,jo viņš teica,ka tad jau būs dabūjis savu telefonu atpakaļ,lai pārliecinātos,ka numurs (ko viņš arī pārbaudīja,sekojot līdzi,vai es pareizi ierakstu katru ciparu) ir īstais un nobeigumā lūdzu,lai viņš atbild,ko viņš līdz šim brīdim nav izdarījis.
viņa dēļ nokavēju tramvaju. viņa dēļ nenormāli atsalu. viņa dēļ pustrijos naktī izbīlī un paranojā,ka kaut kas slikts ar mani pēkšņi varētu notikt,skrēju mājup vairākas pieturas.