pie Erika Satī pirmās Gymnopedie var izkust. franču šarms katrā skaņā. gaišas skumjas!
un vēl man ļoti patīk Avant-dernieres pensees un Descriptions automatiques.
mātei,protams,šāda (20.gs) mūzika šķiet drausmīga!,ieskaitot Ivanovu,kuru tikko spēlēju uz klavierēm.
...un beidz klausīties tik depresīvu mūziku,viņa teica un aizgāja. es tikai nosmīnu. depresīvu? diezin ko viņa teiktu,ja es klausītos,piemēram,korn vai to pašu Albana Berga šizofrēnisko Wozzeck vai Arnolda Schoenberga Pierrot Lunaire.
atceros,kā pirms gadiem diviem centos viņu pieradināt pie Kalsona vijoļkoncerta,uzliku uz centriņa,teicu,lai klausās,ierādīju galveno,blakus partiju un citas tēmas. līdzīgi bija ar Vasku. bez panākumiem,protams,taču,ja ne es,viņa vispār par tādiem komponistiem neko nezinātu.