ja vēl pa dienu bija stindzinoši auksts un no sniega ne miņas,tad,iznākot ārā no Breaking and Entering seansa ap deviņiem vakarā,sniga. bet ne jau tas mani pārsteidza,ne tas iepriecināja. sniegs mēdz būt gaužām dažāds. un komplektā ar asu vēju dažkārt pat nepatīkams. taču šovakar tas bija kā pūdercukurs - apbrīnojami mīksts,maigs,ar smalkām mini-pārsliņām un liegu vējiņu. un aukstums bija pagaisis kā ar burvju mājienu. un tā ar kājiņām uz mājiņām pa krišjāņa barona ielu taisni uz priekšu,līdz pašam galam. apziņas plūsma kārtējo reizi steidzās man pa priekšu un aizsteidzās garām. tā ir vienmēr. es centos to noturēt,visiem spēkiem centos,kaut tikai mazu daļiņu no tās,taču,pārnākot mājās,atkal jūtos iztukšota.