Viņu tiešām ar vārdiem īsti nevar aprakstīt.Atceros,ka pirmoreiz dzirdēju,kad mana mazā māsīca sāka iet uz Mateja draudzi un klausīties kristīgās dziesmas.Tolaik man bija dabiski rezervēta attieksme pret tamlīdzīgām lietām,bet viena dziesma aizķēra līdz pat šai dienai.Un smieklīgākais,ka nemaz neatceros,kura.Bet sirdī visu laiku skan un silda.Sodos uz sevi,ka nespēju atcerēties,nespēju atrast un vēlreiz dzirdēt.