tādi tie svētki
vienādiņ pelēks viss debesjums. nemainīgs,konsekvents,tomēr nepielūdzami paliek aizvien tumšāks,pat nemanīju to brīdi,kad iedegās spuldzes ar oranžajiem vēderiem,vēl tikai četri,vienos es pamodos,bet diena jau iet uz beigām,tā šķiet. klausos snow patrol dziesmu shut your eyes jau kuro reizi pēc kārtas. piestāv šodienai,un reizē arī tāds neizskaidrojams,maģisks pievilkšanās spēks starp mani un dziesmu. tieši pašu melodiju,harmoniju,ritmu,šoreiz vārdi it kā sekundāri,un tomēr -
shut your eyes and think of somewhere
somewhere cold and caked in snow
by the fire we break the quiet
learn to wear each other well

nu labi,uz salūtu jau mani aizvedīs un atvedīs,bet vispār man salūti nekādu baudu,prieku,ekstāzi vai kādas tamlīdzīgas emocijas nesagādā. noskatos,piecas minūtes varbūt ir tā,ka domāju - nu jā,bija jau labs (nu un kas),bet jau pēc stundas esmu par to aizmirsusi,kāds bija,kas tur bija,pēc gada vispār neatceros - biju vai nebiju. vienmēr viens un tas pats - tradīcijas nemainās. laikam jāmaina attieksme.