vakardienas pirmā vizīte
pirmais,ko ievēroju psiholoģes izskatā,noteikti bija sudraba ķēdīte ar krustiņu ap kaklu. tā ir laba zīme,pie sevis nodomāju,un,kā sāku runāt,tā nevarēju mitēties. uz viņas piebildi,ja man ir kas tāds,ko negribu stāstīt,tad es bez raizēm varot neteikt,atbildēju,ka man nav nekas slēpjams,tāpēc jau šeit esmu - lai izrunātos. tas taču ir nedaudz mulsinoši,ka es tik brīvi un nepiespiesti stāstu absolūti nepazīstamam cilvēkam visu,kas uz sirds. vārdi un teikumi līmējas kopā paši no sevis,aumaļām veļas ārā no mutes kā lavīna - tā ir tā brīvība,kad beidzot tieku pie vārda,ka ir,kas uzklausa,cenšas iedziļināties,saprast,un vizītes beigās paprasa 15 latus. ko darīt,nekas vairs nav par brīvu. nekas,izņemot baddog.lv atklātnītēm,jaunā rīgas un dailes teātra programmiņām,forumcinemas afišiņām,un šī vakara seansu k-sunī.