gan jau uzzināsi,ja tiešām gribēsi.
par ticību mēs jau kad esam runājušas,un tas,ko tagad teiktu,noteikti nebūtu nekas jauns,tomēr es bez ticēšanas vispār nevaru. neesmu nekāds paraugs. man grēku ir vairāk,nekā vajadzētu būt,un bieži vien nespēju pārkāpt pāri lepnumam un nožēlot to slikto,ko esmu izdarījusi. tad nu mani šī nasta moka visu laiku. bet tādās sadzīviskās situācijās,piemēram,cilvēki,kuri netic,domā,ka to paveikuši paši. bet man labpatīk domāt,ka tas ir Kas Augstāks,kas palīdzējis. zini,ja es pierakstītu visus brīnumus,kas ar mani šīs dzīves laikā notikuši,no kā esmu izglābta un pasargāta,tad sanāktu grāmata. bet tie,kas netic,protams,to visu sauc par nejaušību,likteni,sakritībām un tamlīdzīgi. tādi mēs esam. un tādi būsim. tie,kuri tic un kuri nē. un tad vēl tie,kuri kādreiz ticēs,bet to vēl neapjauš.