iešāvās
čau, zaļajā!
zini ezera sonāti? tā vecā latviešu filma. necitēšu precīzi, bet..
"kad man paliek neizsakāmi skumji un liekas varētu padarīt sev galu, es sāku domāt cik laika man palicis, lai atkal ieraudzītu tevi. Es pārvēršu mēnešus nedēļās, nedēļas dienās, dienas stundās, stundas minūtēs līdz beidzot minūtes sekundēs. sanāk miljardi, bet tomēr sekunde ir kaut kas mazs, niecīgs."
domas par labo nākotni. i vai tad kāds dzīvotu, ja zinātu, ka būs bezcerīgi slikti? kā teiktu vecs koks no "tiem" gadiem, kad visi datorspēļu vietā, lai iegūt labāku Score, rakstīja teikumus, kas izteica domas, kā piemēram "Ābols no ābeles tālu nekrīt" un šim gadījumam atbilstošo "Cerība mirst pēdējā".
Mirkļa vājumi un bezcerīga nākotne liek cilvēkiem griezt vēnas - biežāk savējās.
varbūt mazvērtība rodas no tā, ka tu neesi kā citi, nedari kā citi? tjip, "kopā jautrāk". "spēks barā". Ja tā nav tikai no spīta tad tā ir ne mazvērtība, bet daudzvērtība.
miedziens ar aci.