maximā šodien redzēju tādu mīļlietiņu/saldumu stendu,kuram nevarēju paiet garām neko nenopērkot. mazā zaļganbrūnā kastītē dažas konfektes un virs tās mīlīgs,gaiši brūns,matains skorpiōniņš. un gar malām vāciski šis un tas par viņiem uzrakstīts. par mammu un mani,tātad. ar vācu valodu es nedraudzējos,lai gan esam pazīstamas jau septiņus gadus. tad nu šī man atriebās šodien.
lasu,lasu. šis neinterisē,to zinu,utt. un pēkšņi manu uzmanību piesaista,lūk,kas - Optimaler Job : Buchhalter. un tajā pašā mirklī seju pārklāj smaids. iekšēji ārējais. sajūsminātā balsī prasu līdzcilvēkiem,vai tiešām šī profesija tulkojas kā grāmatu pārdevējs,lai gan pati esmu sev atbildējusi. bet protams,kā gan citādāk! acu priekšā redzu kadru no manas iemīļotās filmas 'Jums Pienācis Pasts' ar Megu Raenu grāmatu pārdevējas lomā mazā,jaukā veikaliņā Aiz Stūra. iztēlojos sevi stāstām citiem par grāmatām,iesakot,un galvenais - lasot tās dienu no dienas. turpat veikalā un mājās. idille. un reizē skaudra apziņa,ka tādu mazu veikaliņu liktenis karājas diedziņa galā. tūlīt kāds atnāks un diedziņu nogriezīs.
līksma pārnāku mājās,piesēžos pie datora,padaru šo to. joka pēc 'palaižu' tildes vārdnīcu. ierakstu Buchhalter. un ziniet,ko viņa man pretī? Grāmatvedis. nedomājiet,ka man ir kaut kas pret grāmatvežiem,cienījams un vajadzīgs darbs,bet ne jau manējais. pārāk sausi,pārāk...neradoši.
nezinu,kāpēc es šo visu uztvēru tik sakāpināti,itin kā tam,kas tur rakstīts,tā arī būtu jābūt un punkts.
rīt būšu Dāvida Grieta. miņuki ir,caurspīdīga blūzīte ar dekoltē ir, kurpes uz papēdīša arī,un sudrabota paplāte. jūs mani nepazītu,ja rīt redzētu. ja vien man izdosies sevi aizmirst - aizmirst to,kāda esmu,kādai jābūt,jo visi mani tādu pazīst.