a taa ir, ka visi vaardi, kas jaasaka vienam, tiek citam viegli jokojot vai vnk pasakot, daudz nedomajot. Un mekleejot iistos vaardus kameer "aploksne plauktā", taa paarklaajas putekljiem vai uz taas sakrajas citi apsveikumi/nevajadzigi papiiri/gramatas. peec divu nedeelju guleeshanas aploksne tiek atrasta un vairs pat iisti negribas rakstiit, jo liekas - pa veelu.
veel nevar saprast, vai ir labaak, tad, kad tu nevari pateikt iisti, ko domaa, jo baidies izklausities čok čok duračok/ Vai arii tad, kad tu vari daudz vieglaak pateikt, nebaidoties par čokiemduračokiem.
kak tebe dela?