(ja optimistam jautātu,kas tagad par gadalaiku,viņš nešaubīgi teiktu,ka (priekš)pavasaris. es teiktu - pēcziema.)
šodien pasaule (Rīga = pasaule) atgādina attēlu grāmatiņu ar uzrakstu izkrāso pats. bērns,bet varbūt pieredzējis mākslinieks - gleznotājs,izdzēsis balto krāso,kurā bija izkrāsojis visas bildes,cenšoties uzburt ziemu. tagad krāsas beigušās. krītiņi,zīmuļi,goaškrāsas,akvareļi,pat flomīši. bet pie tā laikam vainojams rūķītis,nu jūs jau zināt,tas,kurš uzdarbojas,kamēr citi guļ ciešā miegā. tas,kurš pa nakti uzauž brīnumus vai savāra ziepes. kā nu kuro reizi. rakstāmlietu veikals atrodas dažu nedēļu (vai pat mēnešu) gājienā no šejienes. taču tas atkarīgs no laikapstākļiem un Lielā (ne)zināmā labvēlības. ja paveicas,mākslinieks ceļa malā nostopē Pasaciņu,jājam mazā,sirmā kumeļā. tad galapunktu izdodas sasniegt ātrāk. ja vien es būtu pilnvarota,tūlīt pat kailajiem kokiem uzmestu salātzaļu segu,saulei liktu smaidīt siltāk,sniegam - pārvērsties ūdenī un padzirdīt zemi,zālei un ziediem - bez bikluma ieraudzīt dienasgaismu un izslieties visā savā godībā. un mājas,pelēki garlaicīgās un nomācošās mājas es izkrāsotu visās varavīksnes krāsās. izdzēstu liekās mašīnas un uzburtu tādu kā divplākšņu satiksmes ceļu virs māju jumtiem tikai priekš Sapņotājiem.