noteikti sekos komentāri no sērijas man-patīk-kā-tu-raksti-bla-bla, šis nebūs tāds. tu tāpat zini ka tev sanāk un ka man patīk, jo citādi es vnk tevis rakstīto nelasītu. bet kāpēc apspiest sevi? kādēļ liegt sev izpausties, turklāt, ja vēl ar to var padalīties? ir taču patīkami saņemt arī kādu komentāru, apmainīties domām, viedokļiem, varbūt uzzināt ko jaunu. nenoliedzami.
vispār šitās dzēšanās modes sāk palikt kaitinošas, jo (vairumā gadījumu) tas tomēr beidzas ar atdzēšanos, un tas tikai pierāda to, cik patiesībā vāji esam un kādu atkarību šī vieta spēj radīt. un ne jau tikai šī vārda negatīvākajā nozīmē.
morāle: būtu gribējusi, sen jau būtu izdzēsusies.
/esmu runājusi, āmen.
(nepārproti, te nav tas uzbrūkoši agresīvais tonis. piesaku, jo zinu, cik viegli pārprast rakstīto vārdu, nedzirdot intonāciju utt.)