vakar beidzot tiku pie ilgi gaidītās The Ultimate Medicine as Prescribed by Nisargadatta Maharaj. grāmatiņa lasāma pēc viņa paša I AM THAT. visa šī spriedze ir gribēšana būt. paturot sevi apzināti tur, kur tā gribēšana rodās, arī tā atkrīt. tad viss ir ilūzija / vai tu vairs neesi tajā, ko apzinies. vot še tev mīlestība. mīlestība ir prieks par to, ka esi. bet ja nu tu saproti, ka tu esi pāri (beyond) jebkam? t.i. ka jebkas kas ir apziņā tomēr neesi tu? un arī pati mīlestība ir tikai apziņas produkts un ar tevi tur nekāda sakara nav? kas paliek? vai tu to gribi? varbūt kautkur pa vidu iesprūstot (priekā par savu būtību) ir visskaistāk? a man pohuj, līgo, līgo!