nesen kkādā vecā žurnālā atradu stāstu par sievieti, kas ļāva vīriešiem nākt viņas buduārā un drebēt svētlaimē (es to tā maigi gribēju te uzrakstīt). tas ir kkā tā. nevis dēļ samaksas par to, bet dēļ tās sajūtas, ka izgludini saspringumu. saspringumu par ierastajiem rituāliem un noteikumiem, kā īsti viens cilvēks drīkst nopelnīt otra cilvēka klātbūtni, uzmanību, kopābūšanu, īsto laiku dzīvnieciskām iegribām, īsto laiku mazai pielaidei uz personīgo egoismu.
pie tādas meitumājasmeitas tu aizej un nopērc. samaksā tos latus, ko tu gribēdams nevari samaksāt savai sievai, lai iegūtu to pašu atļaušanos.

visur, kur tagad rāpoju garīgajos meklējumos, kā galvenais kritērijs ir mīlestība. ja kkas liek bezjēgā vai iestāstītā, vai pat varbūt visnotaļ ticamā jēgā mocīt sevi un kāpt sev pāri, tad tas ir falšs. vai falši izstāstīts.
tur, kur tev iemāca mīlēt savu ķermeni un savas rīcības, un savas alkas, tur mīt mīlestība.

tas ir labākais kritērijs. vismaz prāts vēl nav sācis īdēt, ka kkas netīrs slēpjas aiz visa cēlā.

un tā dēļ es ticu, ka uz visām vēlmēm ved kāds daudz īsāks ceļš par sevis šaustīšanu un cenšanos apslāpēt savas nespējas un iegribas, un vājumu. viss notiek secīgi.

lai iegūtu laimi un mieru, vajag doties Savā Ceļā
lai apjaustu Savu Ceļu, vajag iegūt sirdsskaidrību
ko savukārt izjūt, kad tiek dzīvots saskaņā ar visu, kas tu esi
kad tu tā dzīvo, tev ir pietiekami daudz enerģijas
lai apjaustu, kas un kurp tu esi
lai tiktu līdz pilsētām un ceļiem, kur tu vari sākt doties pa savu taku
lai ļautos ticībai, ka var ļauties ticībai
un ka tev tiks palīdzēts
un ka tevi nenomētās ar akmeņiem

lai panāktu saskaņu ar sevi, vajag absolūti beigt sevi šaustīt. nezinu, kā to vēl citādi var izdarīt, kā vien vienkārši pārtraucot darīt. pārtraucot arī vainot sevi par nejušanos vainīgam.
un tur nefunkcionē, ka nometīšu tos pretīgos kilogramus no vēdera, pierādīšu sev, ka esmu mērķtiecīgs, sajutīšu kontroli pār sevi un tad arī drīkstēšu justies labi es pats.
'mēs to jau izmēginājām. please, don't try this at home'
mīlestība ir vārtu ieeja. ka es saku. tāda veca pļāpīga gudriniece