man te pavasarīgs bērza noberzums sulo, neizdodas sakrāt neko lielu un skaistu, sprūk runa neartikulēta :). Vakarnakt piedaugavas apkaimē putnu miljoni (piedauzīgi) kliedza un runājās, pasaules malā gan jau tas pats, un tad vēl būs pirmās lapas un varžu mākoņi, un teorētiski arī grūtības nosēdēt telpās, lai gan manis skolā tik un tā ir maz. Uzbarojos šodien no mīļajām meitenēm, tik labi ap sirdi. Mazais iekšējais emo-shematiķis gan velk kvadrātsaknes un prāto par atkarību no iespaidiem (atstātajiem un gūtajiem), un tik tagad šeitan pārvēršu visu par lidojošām atskaņām un noskaņām. Tik savādi, ka ir viens taras nodošanas punkts, viena uzpildstacija, viena automazgātuve un viena smadzeņķīmiskā točka (nu ne jau, ka pa vienam, bet ka ir). Pilna pasaule blanku, kurās ar zīmuli ieskricelēt personas kodu. Tagad bremzēju ar papēdīšiem smiltīs, garš jūras liedaga švīksts un putekļu berzes mākonis, gribu rakstīt jebkur jebko, un paturēt vēl arī tās blankas, lai tad, ja nesanāk, var ļauties tehniskajai apkopei. Un vēl ieurbju sev mazo urbīti, lai slaucamā mašīna darbotos abos virzienos, lai piena upes un medus krasti. Lai gan kārdina variants par all-in-your-mind un sociālā taisnīguma atmešanu, un atkal meklējos un pucējos, lai nāktu sapņu grāmata baltos vākos un pateiktu, kā IR, kā VAJAG.
klik klik vējš astē!! :)