Noliecies pie zemes tik stīvs
Vienā rokā vijole, otrā vīns.
Nodurtu galvu, bez krekla lūdzoša balsī dzied
Dziesma beidzās, piegāju klāt.
Viņš negribēja runāt, bet es piespiedu sākt.
Pretējās acīs bij' skumjas, manās acīs kauns.
"Nē, tā nav! Neviens nevar būt tik brīvs!
Nē, tā nav!" "Tad klausies!" viņš teica, "Šo dziesmu es dziedāšu tev."
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: