paldies līdzšinējiem cilvēkiem par to, ka viņi man ļauj dzīvot, par to, ka viņi ir iekārtojuši vidi, kurā ir pods, kurā noraut ūdeni. par to, ka ir ceļi, kurus es varu iedomāties braucam ar mašīnu un asfaltu. paldies viņiem par gaisu un kokiem, kuros ir lapas. paldies par zaļo gaisu un saules stariem. paldies, ka tīri teorētiski man var būt brilles, ja man tās vajadzētu. paldies, ka man ir ausis, aiz kurām arī kaut kas ir, un ka man ir zobi un lūpas vieta starp tām. paldies par maniem matiem. paldies par cilvēku ķermeņiem, kurus var apzīmēt ar organismu. paldies, ka es varu iztēloties, kā cilvēkiem uz galvas ir koku lapotnes. paldies par automobiļiem, kas tiek pamesti stāvvietās ar vaļējām durvīm un pēc ilga laika aiztransportēti. paldies par grunti, kas tik labi čirkst, kad pa to brauc ar riepām. paldies, ka gaisma nāk no augšas uz leju. paldies, ka es varu pacelt rokas pret debesīm. paldies, ka ir putni, kurus var dzirdēt cauri citām skaņām. paldies, ka ir mājas. es pateicos visiem iepriekšējiem cilvēkiem, ka viņi ir izpētījuši pasauli un ka man ir materiāls ar ko strādāt.