tripoli atrāva vaļā vārtus un sasēja klātesošos lielos bunkuros, ko es nebiju paredzējis šajās azbesta sienās un man bija pienācis laiks noliet pienu un ar garu akrila starpsienu man nonesa jumtam galējo skaistumu, ko nebiju iesējis birumos un tagad man pat bija aizkavējies menstruālais daikts un man bija arī tādas sš'vīkas kas nebija vedināmas sarunāties ar bezmiega starpsienām un tagad man nebija kur iepakot savas rokas ar graujošo ietekmi uz stabilitātes krunkām un citiem īdētājiem, ko nebija vairums vandāļu sareģistrējis, tomēra manas iesnas bija vairākas reizes cietušas šajos garajos ieskrietuves manevros un tagad man bija vajadzējis aiznest savas paduses prom no viļņveidīgiem stiegrajiem pirkstiem un garklāvs jau bija mani brīdinājis, ka nekad vēl nebija šasmas tik lielos gardumos iepazinušās, ka man bija vajadzējis tikai dažs reizes apvienot savas smaidošās joku lietas un starpsienu gredzenos man bija vajadzējis taigā ieskrieties un tagad man bija vajadzējis tikai tajā virsslānī pamaldīties, ko man nebija redzēšanai vērto somu kvartālā sapinis mazais austrumu piņģerots un tagad man bija vairs atlicis tikai skaistais ss mākslinieks ar pitagora gredzenu pirkstā rādījās tāds kā oreols un mēs nospriedām kavēt laiku viņam varētu būt nogurdinoši, tādēļ mēs vaimanājām un glāstījām viņa pinkainos acuraugus un tagad man pat bija vizējums aizstāvības runās iegarenos stinguma krampjos un slotas bija vairākas reizes man atgādinājušas par bēdīgām ziņām, ko man degunā iebāztais sprosts nedeva piedzert klāt pie limonādes.
zemene pārvācās tā tālāk no tutū pīlēm man bija verams raktuvju sindroms man bija vezums ar pienenēm un sienāžiem un man arī bija aizdomās turamo blociņš un tauriņš ar spiedpogām un man bija vezums no visiem ievāktajiem pievienots kā dālderis un man bija ficuks ar pīcku un dirižabli un dienas liekais svars noveda pie stop krāna spiedīgās skaņas pret naksnīgo rīgu un daugavpili un nāca ārā bērniņi no nāceretes beretes un dienas bija mani pavēnī atstājušas kā vemj tas mazais putniņš un taustās ārā no ligzdas briesmīgi karstumi nāk virsū un siena gubas sētas durvis lavierē starp partikulāriem.
un dziesminieks sapīka pār vārtrūmi pārlaidās krauklis rūcošiem motoriem nosēdās uz raudošā pleca un stāstīja kaligrāfiju un manierē rūdītā glāstīja galvu līdz pār lūpām pārlaidās putas no baltās tabletes bija izrāpies krupis un dīki stāvēja rušināja pelnos galvu kurināja plaušās ierūgušo stāvlampu un viņam pietika, ka rūdītais tērauds neņēma ļaunā, stāvēja kā dīkstāvē nolikts motors rūkdams un sūkstīdamies par biļešu cenu antresola pārvaldē iezadzies citrons izsvilpa visiem karsējiem zobus matos savirpināja pirkstā uzmaukto izsvilpa no musariem kaķiem līdzīgos aizstāvēja kankaru kalnus un gāgānu karā izstrēba visu nepatikšanu trauku ar aizsmērētām acīm vulkanizēja, drebināja muskuļotās rokas skicēja skices rāpoja pa brezenta atmaskotājiem un visiem rasējumiem pārbrauca ar pimpi un gribēja vairīties skatienu dāsnu un no manas paviršās atmestās bravūras es biju palicis vienīgais lādzīgais palīgs namībijas kroņprincip papīram.
sakravāja viņam somu pāvs un pārvācās dzīvot uz ateju kur viņam ateljē māsas šuva kankarus un dievināja viņa tievo stāvu kā adīklim ar adatām sadūra viņam kalsnās miesas un iznesa suņiem apostīt tad cēla debesīs un meta ar kapļiem pa skalpu lai visi kas lido pāri redz ka radītājs ir apkaunots.
man no galvas kratījās ārā rācijas un visiem bija šalle sasieta ap ausīm kā tabletes un man bija vairākas iespējas apsēsties nostūrī nostumties ar nācijas fragmatisko? dzīvžogu un dienas bija vairākas rāceņu kārtas uz pīrāga tusnīgās sejas mums ienesa plīšu un sacīja, lai šujam padarinām lai mums uz līgavas sienas tēla būtu viens vienīgs patvāris ar ligzdu galvā un mums arī bija jo tas skapī sēdošais līkumoja mums apkārt kā nerburkaitens un stāvi līkumoja apkārt mūsu stāviem kā bijām gliemežnīcā sarecinājuši tinti.
stacijas pulkstenī iekārtojies zilonis. viņam ausīs skan mūzika par turkiem tur tādi vārdi ka divgalvainais pūķis satrūnējis un raugās kā viņam vārnas nes avīzes un dienas beigās briesmīgs taifūns iznēsā avīzes arī satrūnējušajiem lauvām un mēs ar liesu māniju bijām viņiem iekapsulējuši dienvidu lukturi lākturi un dienas beidzās ar lāsmainiem briesmu kalendāriem, kur nebija nekā no dīkstāvē atstātā, tāpēc mums bija jāpaņem palīgā riekstkodisu n jāšauj pie mušām lavierēt pa priedēm un mums tas īsti neizdevās jo es nespēju atšķirt nāciju no rācijas un dienas gaismainais pavēnis mani bija pavadījis tikai rācijas namībijā un nabā, ko es nebiju savukārt sapinis bizēs, jo man sāpēja locekļi.
bet vai stūra dīvānus bijāt pasūtījuši? vai nesāt lielās riekšavas tieši iekšā nemūžam nenovīdīgajās ainavās, ko bija pat lielais skandinātājs sakarinājis pa piesvidušo ainavu un gaviles jau nesa manas prasmīgās rokas tieši vienviet aizlienētajā skaustā ko man bija vairs tikai briesmu delveris sapinis ainavās un aizgavilējis tikai tajās skaisto lienētāju birztalās ko jau bija viens tāds briesmonis aizvilcis skurstenim pretī.
pa ielām var brīvi staigāt tikai tāpēc, ka visi guļ. un marinādes plumberis un dienas aizgādnībā palikušais sienas skapis mani atvedināja no lielās atmarskotājas nācijas bārbijas un agad manas bietes jau bija sakravātas un tagad manas bietes jau bija vairākas reizes nomestas uz bietes palikušas tikai dālijas un tagad mans turgeņeva skalinātājs bija mani atnesis bietēs sakāpināts un tagad man bija vairākas reizes tikai tajās vietās mani atnesuši kao jau tas bija man maksājis un tagad bija arī viens taisns druvas kapilārs un tagad man bija vairākas reizes nomests no visiem ierindas skrusteņiem un tagad man bija vairs palicis tikai runas manierē ieskricelētais un tagad man bija vairs palicis tikai daiļamatniecība un gaismas paviljons bija mani sapisis gaalīgās tērcēs un tas bija mani ieskicējis tajās druvāsk o man nebija brīv atnest no manas piesietās ābeces un tagad man bija vairs tikai palicējiem priekā'saliktas un tagad man bija vairākas reizes no jums atnests un taisījās ar jums gabalus izrevidēt un man bija vairākas reizes nomušītas tērces un tagad man bija vairākas reizes nomedintētas aizkapa balsis un taisījās visiem iezemiešiem ieskrāpēt acīs briestamo kaiti un tagad mana sbietes jau bija vairākas reizes nomeditētas un taisījās ar jums saskandinaāt un bija viens reies nomeditētais un skapis bija vairākas reizes atgādināts un taisījās ar jums piebriest jums to visu nebija ne mazākās reizes no jus tas bija viarākas reizes aizgādnībā saplacināts un taisījās ar jums piebiedroties un tagad manas biezās aitas bija mani jau sakarinājušas un tagad manas bietes jau bija vairākas reizes nomeditējušas un skaitījās ar jums ieskandintānātjiem un tagad manas bietes bija vairākas reizes nomšītas un taisījās ar jums vairākas reizes nomeditēt un gaidīja vairākas reizes mani piesvilpinātajā aizgādnībā un taisījās ar jums jumtus laut un biedru kartes atņemt un bieži tas manas nelaimes bija vairākas reizes aizgādnībā saplacinātji un tagad man bija vairs tikai skaistais prātā palicis un atnests no bišu puduriem un man bija vairs tikai palicēji lielajos gudrības vairogos atnesti un dienas bija mani atnesušas un skaisti bija mani piesvīdinājuši un tagas barankas mani bija vairākas reizes anesišuas aizgādņībā.
brida taškenta pa mārpili un atdarināja runas paliekas ko man bija sakravājis tētis bacilis somā salicis pariktes un laidis pa pieskari pieskarties saulstariem burtiem un nācijas tēvijas tērcītes bija sakārtotas nebija sakārtotas jo to bija atdevis lielais ledus bulvāris mūs visus sakāra pārgrauztā virvē un saberzēja pulvera mucām gar dibeniem un man bija vairākas reizes jāliekas mierā lai man būtu pietiekami liels skandinieku pēdu dzinums un tagad man bija vairs tikai vairākas reizes palielināts sīrups un gaidīju, kad nometīsies ceļos garšļaukus atbalstītais un sirdslietu ministraijas sakarinātais. es biju iznācis no mājas sīrupainās pēdās un man bija apkārt lielas taigas un turaidas un galvas vēdinātājs manī atģidās, ka nebija jau tas viss ietiekami ielikts tērvetes alus bulvāros, bet tad es pēkšņi sapratu, ka nebija jau tas viss manos ierindas mācekļos sakruzuļots un tagad manas bietes bija jau saliktas ar apšu bekas sārto riekšavu un tagad man bija vairākas reizes apvērsums padusēs ieskrāpēts un tas jau bija vairākas reizes nomeditēts un galvas skriešanai bija pašam savas iesnas un tagad man bija vairākas reizes jāpaliecas uz priekšu lai tajās reizēs kad nebija nekas griestiem piekarināms man būtu atpalicis tikai tajās reizēs kad manas bietes jau bija vairākas reizes atģidušās un tagad man as taigas bija vairākas reizes nomēdītas un saklipinātas un tagad tikai vienīgais skaistums bija verandas.
ko bija iedomājies aramais gabals, ka tik dīkdienīgi bija mani apņēmis par aramo līgavu un vai tiešām jūsu prerogatīvs bija mani jau nosmacējis ar taisno kaligrāfijas zarnu un taisnais bija tas kungs kas darīja pareizu runu un taisīja dīkdieņiem kārbas no plastmasas orangutāniem un man bija vezums iespīdēts galvā kā prātam neaptverams sniegpulkstenītis un taisni vai jābrīnās, ka manas gaismas līkumotājas nebija mani aizvedušas gulšņāt skarbi iespundētos līkumos, es biju cēlies lielajā aulā un man nebija vairs nekādas iespējas kādu satautstīt tādā nevienmērībā, ka. un dienas gaismas apspīdētas izrevidētas. es klaji paziņoju jums šajā kalgari ciematā, ka man nepiestāv gaismas pavēnī atvedināties un taisnoties, ka nebija tas viss jau vienviet no manas masas atnests un taisījās izgrebt man grebņevu un taisījās taisīt ko tas viss man bija pavēlēts atnest no masas uz kapu plākstera un tiesnesis bija mani vienviet sakāvis par visiem ierobežotajiem un manevru izrevidētajiem kalsnajiem briesmoņiem. es biju pie savām grīdas krellēm jau maiņstrāvu pieslēdzis un nevarēju es neko tik diktu sakraut riekšavās.
ziema iznēsāja radiatoriem spalvu ar grobiņu sadraudzējās tad sakāvās bildēs pie sienas, tur bija striķis gaismas ieslēgšanai un pogas caurumā karājās atslēga ar striķi galā kā mazu bārbaliņu mazu strutu pudurīti, mēs parāvām aiz aizkariem un tie pavēnī sapuva un kad mums iznesa balinātu stiklu sūbinātu un man bija gar to jārauj sērkociņš un tauta iznesa mūsu piekakātās bikses laukstrādniekiem apvemt un tad mēs ar jūsu stāvo lampu bijām garīdzniekiem atnesuši kaltētus ābolus un tauta bija manas bikses jau viendien atņēmusi un gaidīja, kad man būs jājūtas sadragātam un tagd uz radiatora bija ribas, kurās žāvējās āboli un dvielis un tauta skaldīja malku, lai radiatoram būtu bauda un mēs ar mazo dvielīti gvelzām niekus par beržamo švammi un putuplasta lupatu un mums bija arī garšvielas rakstāmmašīnas iebīdāmās durvis mums bija jakā pakārtas aiz roktura un daudz mums netrūka, lai kabatas piebāztu pilnas ar ledenēm un hōrēm un man bija vairākas tādas iespējas, ko es nevarēju atnest, man skapī bija veļaspulveris sadalīts celofāna kārbiņās somiņās un tās nedrīkstēja aiztikt ar slapjām rokām tās disolvējas absolvējas iznēsā bērnus un pakaras liepās laipās ievās sniegā aiziet pabarot govi un saplūst kopā ar marinādes lielo ingveru un tagad man bija vairākas vaicāšanai pakļautas aumaļas un to visu man nebija nekāds rieksta koks pasargāt ievedināts un tagad man bija vairākas bulciņas no jumta līdz korei sakarinātas un taustījās ar dzīparu pa vilnas džemperi un taisīja birokrātijas somiņas un domas nedalīja visu pārpalikušo, jo to nebija manās iesnās iespundētie prasījuši. rokturis bija verandas groteskā spazmatika un man nebija nekāds lieks prieks jums aizsākties pavēlēts un tomēr manas briesmas nevar jūs visus iznēsāt kā kapeiku kapilārus un man bija vairākas spaiņiem pakļautas nācijas un nekad vēl ne biju es tik stingās rokās draiski artikulējis un radikulīts manas prasmes bija atvedinājis tikai draiskajā vienveidībā un tiktāl tas bija manas pravieša aramvielas saplacinājis, ka nodoms jau bija vairākas reizes izsenis sakāpināts mūsu ierunātajā sirdspukstu grāmatā radiogrammā un pienesa pulcēšanās amonjakus tik tuvu sirdslietu ministram, ka to nevarēja manas pareizās kārtulas atgrebt no grebņevas iznest un zupā saskalināt un piesiet pie pīkstošiem lindrakiem ko jau vienviet man bija amorfajā gāzmaskā ieskalinājis brīnumainais dzīvnieks senlietu spodrinātājs laukā izmestais sienas skapis un taisnais brienamais pravietis artūrs forsts ar gāzmaskas aromātisko brīvdomātāju un taisnās barikādēs mēs prātu vērām caur dūraiņiem un mums nebija vairākas tādas iespēju katorgas jau no paša rīta atremontētas un tas mums lika pievakarē izgulties pagultes senlietās un deva dienas aizvakarējā sirdslietu kambarī iznest mistkasti no loga spodrā galvgaļa un tauta atņēma mūsu sveicienam pastiepto plaukstu ar gāzi to bija vestibilā sakarinājis briesmīgais līkumotājs lauku ļaundaris briesmu ministrs stūrgalvīgais spiedpogu artikulētājs miezītis kaspars dimiters ar gāzi spēcīgi cīņā laidās būdams pavēlnieks tērvetes alum ar bezmiega aprocēm spiedīgā gaitā klauvēja pie apvāršņa kodīgās gāzēs lavierēja pa pietūkušo aizmāršību un gaidīja, kad no prievītes atvīsies sirdspukstu klauvējieni manās manevru čībās un gaismas pavēlnieks mani bija apturējis ar tautskābes gliemežnīcu un taustīja pulsu pēc pavēles bombardēt parīzi mēs ar juglas stacijas apkaimi lavierējām pa brētliņu kapiem un mums nebija acu zīmuļi izdalīti, jo mēs baidījāmies no sirdsklauvēm un mums bija vaicāts kā tas atspoguļojas visās baiļu aizmāršībās, ka man pat nebija vairs ko ieskandināt sprandā un dienas bija pavēles pilnas ar manevru un tukšo aizstāvības runu minoritāšu galvgalī un taifūna kadiķos aizgrābtajos sirds pievakares minoritāšu dūksnājos un taisījās atvāzt nazīti un gaidīt briestam lieko aizgādnību tieši mūsu mušmirēs un sakarsētajos birumos tik lielas birztalas nebija mani ievazājušas taisnajos grādos un tagad man bija paveicies smaidīt ar brienamo.
vai būsiet precēts ar likopodiju vai plāksterī būsiet turējis pūru un vai tīrā dūmakā bijāt atvēlējis savas pēcnācēju pēdas likt krustā kā kaligrāfisku simbolu austersēņu karā ar biroja armatūru bijāt pērles uz rīkles taisnās virsmas precinājis tik dikti bijāt tām licis mani manierēs paredzēt, ka nebiju es ne velti tajās dūksnās likstas skalinājis kā jau dienas bija mani apvēmušas ar kailiem delmiem man bija vezums taisīts no armatūras skandinieki sabrauca kaķim pēdējo dzīvību un no dienas palika tikai skrandas un dienas bija mani atvedinājušas, lai tajās kvēlspuldzes mani veicinātu klejot pa dzīvi kā klejo pa tautas atskaņām hronikas par mantinieku strīdiem pilsētas tramvajos piepilsētas vilcējos garajos vilkos svilpotājos man patīk visvairāk tas, kā daiļamatmeistarība mani paveic apsveic un tagad man no trubas nāk klajas melu pterodaktiles un gaviles mani nevar piespiest apturēt savas paciņas lēkājošu zirņu un tauste mani apsveica vēl pirms to paveica skaistais akluma grāds rādītājs mērītājs luksofora auklas bija mani apsveikušas trauksmes signāli salutēja beretes lēkāja kā taisnas brieduma krāgās sapītas. es lecu no savas pravieša klukstes un tas klusuma kaitinātājs mani bija veiksmīgi izsviedis biedru kartes padzerties un taisīja visādas pigoriņiem līdzīgas, ka no manas puses tas pat bija mani veiksmīgi aizstājis.
uz stacijas tuneli brauca zebru karstās galvas ar pāvu sniegpārslām manas acis kā dālderi dukāti dolāri kaņepju sēklas snaikstās pēc pincetes plintera garšvielu skapītī mandeles ar pirkstu taisīts ēveļsols mani apceļ vārītas olas tās skatās kā es goros un gorās pakaļ strausa olām manās mājās tikai uzacis ar pinceti retināts sviests uz sienas daiļamatniecībsa meistarība un baseina čības mani atveido ovālā krāsvielu pudurī un tais dienas daiļajās daļās, ko man pēckomunisma ēras gaismās bija pasviedis ierēkt par prātam neapveramo draiskulību un tagad man bija vairs tikai atlicis, ko tas pateicis tas to atvedis aiz rokas aizlicis ausī sakāris un taustās, ko tas visu bija tādu labu sataustījis šajos grādos un anomālijās un taisīja traci uz prinča kāzu kleitas atnesa bērniņš stārķim kažoku.
mitohondrijs vaicā pēc pelējuma pelēs tas esot atrodams gar sienu vēderā kad no tuneļa nolaižas ar garšļaukus torni un ādere sapinās pindzelēs amorfās grietās un anša pirksti ir Vladimira Putina rētas.
tesla sacēla gurnus uz kamiešiem man bikšupriekša tavā kleitā sapinās un satinās sarofānā apoloģēta kaklarotā un snaikstījās pret petrolejas gresno aleksandriju un dienas bija vezums, ko nevar pabīdīt malā aiz tā rokas sakrustotā otā sapindzelētā anoreksijā stipri pret paša gribu ieklunkurēja ikonostass ar baiļu klātbūtni netika galā sasala ragā iznestais indekss kā prātam neapverams lieks un sapīcis ilknis mani nevar tajā visā iesaistīt ap vagīnas mataino skavu dienas pabeidza manu pubertāti ar ibumetīna daiļrunību un skafandra ilkņiem maniem mazajiem ikriem rozamundes kaklā saskrāpēti nagi un kaulos kā zobu protēzes apmāns mani paņēma ķīlē lelles ar tīģera kodienu.
to bija apūdeņojis klejoja pa piecūkoto jūru ar krūzi tekilas un taisīja troksni ar prastu ūku kūku tarelku sniedzamo birokrātu dienas beigas skraida velni pa pelniem pa piecūkotu fukisimu mandelštama bravūrīgais sniegs pa piecūkotu prieku pa dienas gareno skaidu pa pavasari mani nevar samulsināt ar svaini svaiga kartupeļa biezeni uz delnas daikts ar atmaskotu skatienu mierīgi deldē skatienu uz prasmes roktura sniedzas tas ar mani pavēnī un kails gliemezis sniedz pretī roku liktens pirksta sastingušais krepapīrs lien no visām pusēm ostīt līmi.
mums uz drīznagliņas bija sveces ar papīra auru un dienas bija varens līkumojums pa apvedceļu skaudro skudru bija atnesis biedrs ar raugu padusē kā klejotājs apģērbies un sasilis pret bazilikas sifilisu un sfinksu un skaudro daiļrunību, ko nebija ņēmis vērā un tagad vārījās, jo nevarēja skaudri pateikties par pirmdzimto āriešu nāciju un dienas bija varens skaudrs taisnkoka skalpelis un taisns bija ne tikai lielais austrums bet arī daiva, ko man apģērba ar skaisto ainavu un tagad man bija vairs tikai manekens un tusnīja tas viss lielos gaismas ķermeņos ap vidutājiem un gaismas lingvistiem mūsu praviešos nebija kārtības un tagad man bija vezums ar lindraku pie rokas.
mums ir density kā zebrām. un lindraks bija lipīgs no rokām, kas to nesa un no muguras, kas to tesa un tesla iebrauca upē to izcēla ar zobiem donkratiem un donkihotiem mērkaķiem donkijiem un lieliem garillām azbesta azerbaidžāņiem un bija viņu sādžā tāds kokoss ko nebija brīv pat piebiedrot saviem skatieniem un man bija vairākas reizes uz pagriezienu jāatskatās un tas man darīja kolosālu arbitrāru un taisīja galvas sniedziņu un dienas riekšavas ar apakšbikšu augšējo spiedpogu vai kravaskastes autmobīļa autogēno trenniņu kg gramā mans pases kods tavā galvā uz jūsu delma tikai klavieres.
no manis atnāca klajums un tais diennakts stundu pārpalikumos mani apsveica ar lejuplādēto saktu sakšas bija dakšas ecēšas un lekšu kliegšu skriešu spiegšu diegšu namībijas diennakts stundu apsveicējs lielais ēdājs klusētājs sniega pravietis ledājs. garam ir vajadzīgas mājas kā sniegotais kupols tās atnesa man pravieti aiz olām un kāvās kad tām deva degustēt deguna dobumu un diegs bija prāvs kā kaklarotas augšējais posms un dienas bija vezumā apraktas kravājās dienas devas dalīja ubagiem lielais delveris apsveica ar kāpurķēžu uguni un tagad man bija vairākas reizes jau iekonservēts lielais rauga partikulāris un taustījās manas ausis tajās dienas atlikušajās ecēšās ko man bija piekodinājis karalis ar korāli un dienas bija vezums deguns bija taure mums uz jums ir kataklizma man ir viens pats draivs ar maiņstrāvu klajo sniegu un sanipedstaciju un dienas liekulīgo klaigu mums ir vairākas šādas iespējas, ko atbildēt un ko klaji saskalināt pret rīkli.
man ap apvārsni ir notekcaurules tur griestos jumta dobjās skaņas pie skursteņa kustas skudras un lej lejā ūdeni un spļauj uguni kad naftas naftelīna smaka ar smārda garo pinceti apteksnēja lielo luksoforu un taustījās ar beigtu peli pie apvāršna man no debesīm nošāva smaidu un dienas bija varenas ar gaistošu palātu un palagiem pietvīcis leduslācis bikses krāca atveda no pleskodāles lielo litra mucu ar piecūkotu apogeju un tagad man bija vairākas reizes kurās iespītēties un nedot par sevi luksofora katarsi un taustīties kā pterodaktilim un gaismas lingvistikas lokos manas piecūkotās paduses bija varenas un teiksmainas un tām karājās gājēju sūdi no ūsām un taisījās ka tiek kā nebūtu gliemezi iesūcis nāsīs ar lejas saksijas garaiņiem un draudīgo pretiesnu klepu klēpja saskalinātajā pietūkušajā likopodija plāksterī un dievišķajā liķierī ko man atdeva par pravieša pelniem nopelnītie zārcinieki un taustīja manas paviršās fizionomijas ar līkiem īkšķiem spieda ārā gvelžamo muļķību un es biju katarses sīrums ar nāceretes gareno fallu.
Navigate: (Previous 20 entries)