un dziesminieks sapīka pār vārtrūmi pārlaidās krauklis rūcošiem motoriem nosēdās uz raudošā pleca un stāstīja kaligrāfiju un manierē rūdītā glāstīja galvu līdz pār lūpām pārlaidās putas no baltās tabletes bija izrāpies krupis un dīki stāvēja rušināja pelnos galvu kurināja plaušās ierūgušo stāvlampu un viņam pietika, ka rūdītais tērauds neņēma ļaunā, stāvēja kā dīkstāvē nolikts motors rūkdams un sūkstīdamies par biļešu cenu antresola pārvaldē iezadzies citrons izsvilpa visiem karsējiem zobus matos savirpināja pirkstā uzmaukto izsvilpa no musariem kaķiem līdzīgos aizstāvēja kankaru kalnus un gāgānu karā izstrēba visu nepatikšanu trauku ar aizsmērētām acīm vulkanizēja, drebināja muskuļotās rokas skicēja skices rāpoja pa brezenta atmaskotājiem un visiem rasējumiem pārbrauca ar pimpi un gribēja vairīties skatienu dāsnu un no manas paviršās atmestās bravūras es biju palicis vienīgais lādzīgais palīgs namībijas kroņprincip papīram.