stacijas pulkstenī iekārtojies zilonis. viņam ausīs skan mūzika par turkiem tur tādi vārdi ka divgalvainais pūķis satrūnējis un raugās kā viņam vārnas nes avīzes un dienas beigās briesmīgs taifūns iznēsā avīzes arī satrūnējušajiem lauvām un mēs ar liesu māniju bijām viņiem iekapsulējuši dienvidu lukturi lākturi un dienas beidzās ar lāsmainiem briesmu kalendāriem, kur nebija nekā no dīkstāvē atstātā, tāpēc mums bija jāpaņem palīgā riekstkodisu n jāšauj pie mušām lavierēt pa priedēm un mums tas īsti neizdevās jo es nespēju atšķirt nāciju no rācijas un dienas gaismainais pavēnis mani bija pavadījis tikai rācijas namībijā un nabā, ko es nebiju savukārt sapinis bizēs, jo man sāpēja locekļi.