to bija apūdeņojis klejoja pa piecūkoto jūru ar krūzi tekilas un taisīja troksni ar prastu ūku kūku tarelku sniedzamo birokrātu dienas beigas skraida velni pa pelniem pa piecūkotu fukisimu mandelštama bravūrīgais sniegs pa piecūkotu prieku pa dienas gareno skaidu pa pavasari mani nevar samulsināt ar svaini svaiga kartupeļa biezeni uz delnas daikts ar atmaskotu skatienu mierīgi deldē skatienu uz prasmes roktura sniedzas tas ar mani pavēnī un kails gliemezis sniedz pretī roku liktens pirksta sastingušais krepapīrs lien no visām pusēm ostīt līmi.