Divas raganas
Tā kā man dažreiz sanāk šo to uzrakstīt par latviešu mitoloģiju tad es reizēm par to arī šo to palasu un dažreiz pat piedalos dažos braucienos uz laukiem aprunāties ar veciem cilvēkiem kas vel nav ragaviņās uz mežu aizvesti. Nu un vienreiz sanāca tāds brauciens uz Vidzemi, ja nemaldos. Doma bija runāt ar vecām tantēm, vai gadijumā kāda nav ko dzirdējusi par melno grāmatu. Latvijā burvjiem un raganām parasti ir melnā grāmata kura ir sarakstīti visādi buramie vārdi un lūgšanas, pārsvarā gan stipri saistīti ar baznīcu. Nu un tā mēs staigājām pa mājām un runājām ar sagrabējušām vecenītēm par to kā viņām mugura sāp un citām tikpat aizraujošām lietām. Kad apjautājāmies vai te kautkur kaimiņos nav kāda burve bijusi vai varbūt kautkas dzirdēts par melno grāmatu, tā gandrīz vienmēr izrādijās - kaimiņiene jau mums ir ragana, es jau gan nekā nezinu, kautko esmu dzirdējusi par tādu grāmatu, bet nekā nezinu. Aizbraucam pie kaimiņienes. Tur ar sēž tāda veca pozitīva tantiņa kurai gan viena acs vienā krāsa un otra otrā, bet nu kam negadās. Sakam - Varbūt kautkur te apkārtnē kāda ragana ir vai melnā grāmata. - Ai nee, dēliņ neko nezinu, neko neesmu dzirdējusi. Mēs viņai sakam - nu bet kaimiņiene saka ka jūs nedaudz protat šo to burt. - Ak tā? Hmm nu es jau nē, bet viņa pati tieši nedaudz buroties, varot lietu izsaukt kad sausums, utt. Mēs atkal sakam - Nu bet jums itkā esot melnā grāmata, viņa teikusi. Večiņa uzreiz - Ak tā? Hmm ā, tā grāmatiņa, bija kādreiz, pazuda kautkur, bet tur jau nekā nebija, tā man no vecās mātes, tā gan esot bijusi burve, bet nu es jau nu neko. Tā mēs viņu tincinam tincinam līdz viņa atzīstas ka pati bišķīt jau ar šo to protot. Kad māja degusi, tad uguns vārdus noskaitijusi un liesmas apdzisušas tad dzemdībās palīdzējusi, pret zobu sāpēm, utt. Bet nu kaimiņiene, tā esot tā ļaunā, vienmēr lopus noburot. Nu un tad vienreiz mūsu "labā" večiņa sadusmojusies un nozagusi "sliktajai" lakatu un vēdera aizcietējumu piebūrusi. Nu un viņa nevarot vairs nokārtot savas lielās vaidzības, kamēr nedabūjot kādu lietu no "labās" tantiņas. Nu un tā "sliktā" sākusi katru dienu nākt un prasīt visādas lietas, tad viņai slauceni vaigot, sava pazudusi, tad lai naudu aizdodot, tad lakatu vaigot smuku, bet "labā" nedod. Beigās "sliktā" esot kautkā izmānijusi ķemmi, un pa taisno uz krūmiem aizskrējusi.
Tā ka apjautājaties savām vecmāmiņām vai viņas nav raganas, un ja saka ka nav, tad - kaimiņiene gan teica ka esot:)