Starastj nje radastj
Zvaniju šodien uz laukiem. Apjautājos kā tur cilvēki dzīvo. Sniegs, ir ko ēst, cūka esot nokauta. Ko vectēvs, vecmamma dara? Vectēvs kaķi vizinot ar ragaviņām. Vispār jau man labi vecvecāki, visi četri, tādi dzīvespriecīgi ne tā kā pārējie. Nemaz negribas uz mežu vest. Kad paskatos uz citiem pencionāriem, tad uzreiz liekas ka viņi Dievam parādā, smaids uz leju - ^, skaļi vaid, runā par slimībām un par to kurš aizgājis uz mūža mājām un kā bērītēs mironītis izskatijies. Manējie gan tādi pozitīvi, tik par jaunību runājas un klačojas, taisni vai prieks parunāties. Kad es vienreiz biju aizbraucis uz Grieķiju paskatīties kā cilvēki dzīvo, ļoti sapriecājos, sūds par cilvēkiem, bet pencionāri( vectētiņi gan tikai) visi krogā sēž pa dienu. Ieeju, skatos, a tur tikai onkulīši, bet viss pilns, tā kā 5dienā Pulkvedī. Visi spēlē kārtis, iedzer, runājas par dzīvi un par to ka turkus vajag nošaut a vecmāmiņas mājās šmorē gaļu. A pie mums? A pie mums sēž visi pie podjezda un vaid, un nekādas dzimuma izšķirības, taisni vai ved uz mežu. Labi ka manējie pozitīvi, vectēvs kaķiti vizina, vecmamma pankūkas cep, taisni vai jābrauc ciemos.