Timofejevka
Pēc tam vairs nevajadzēja ilgi gaidīt, nepagāja ne divas stundas un mēs bijām klāt. Arā bija tumšs nekā daudz nevarēja redzēt, mūs uzņēma vietējie, runāja krieviski, itkā kāds kautko arī esot dzirdējis latgaliski, visiem nāk miegs, paēdam vakariņas, parunājam ar šoferiem. Andrejs izrādas esot bijis Čečenijā, karojis. Apsolijās atbraukt pēc 10 dienām pakaļ. No rīta līst lietus, bet nu ir skaidrs - mūsu saimniece Baba Ņina runā latgaliski, tiesa viņa mūs saprot diezgan slikti, kaut arī mēs visi 10 mākam latgaliski un puse esam latgalieši. Izlienam no mājas, pirmais iespaids diezgan nepatīkams, viss dubļains, divas "ielas" dubļi 15cm, auksti kokiem birst lapas. Bet uz vakarpusi noskaidrojas, izrādas ka ciematelis ir tīri smuks, tā kā brīvdabas muzejs, mājas ar kokgriezumiem un
iekšpusē smuki baltas ar tepiķiem pie sienas un uzkurinātas briesmīgi siltas. Jo ilgāk uzturamies Timofejevkā, jo vairāk saprotam ko runā vietējie un saprotam ka latgaliešu te ir daudz. Saskaitam visus iedzīvotājus - 173, no tiem 70% latgalieši, no tiem lielākā daļa runā latgaliski, bērni runā krieviski. Pārējie iedzīvotāji Krievi, Ukraiņi un divas tatāru ģimenes. Gandrīz visi šo to saprot latgaliski. Pat tatāri pateica ka zinot dažus vārdus - iudens, maize, nauda. Bet latgaliešu valoda te nav parasta, tā ir tāda kādu runāja pirms 150 gadiem. Nav neviena jaunā vārda, ir daudz arhaisku vārdu, un viņi ir pieraduši ka ir tikai viena izloksne un nesaprot vārdu pat tad ja tam ir tikai viena zilbe savādāk pateikta. Ja runā latviski, viņi no 30 vārdiem saprot labi ja vienu. Viņus saprast ir diezgan viegli, ja neskaita krievisko vārdu piejaukumu un dažus jocīgus vārdus - kur jius bejat, kaitejāties? Bumbu kaitējāt? Kačalēni kaitējas pa istabu. Kur garmoņists, lai nõk kaitēt garmošku. Viņi nesaka kreisā roka vai kreisā puse, viņi saka keirā. Viņi nesaka atbraukt, atiet, viņi sakat atjāt - jūs ar samaļotu atjājāt? Viņi atceras dažas dziesmas latgaliski. Arī pūt vējiņi. Prasam - kas ir kurzeme? Nazinam. Kur tāda zeme ir? Nezinam, gan jau ka nav. Tādas kurzemes nav nemaz? Gan jau ka nav. Kurzeme ir mitoloģizējusies. Toties latgale kautkur ir, bet tālu, tāpat kā Latvija, kas varbūt ir tas pats kas latgale, bet varbūt arī nē, bet vienalga gribētos uz turieni aizjāt.
No rīta sakam - lobs reits. Mums atbild - nov labs, ljeits līst. Nu labi, sakam vēl vienam - loba dīna - nu loba loba, sauļeite speid. Pie veikal sakam vienai tantei - lobs reits, šī atbild - a kos man tagad jāsaka - a ko jūs sakat parasti, kā sveicinaties - Vasali. Viņi nekad nesaka labdien vai labrīt, viņi saka tikai Vasali. Pa ielām staigā cūkas, zosis, govis, pašas iet ārā, pašas nāk atpakaļ un viņu ir ļoti daudz, tāpat kā mēslu. Cilvēki ir ļoti draudzīgi, tāpat kā latgalē, visi grib iedzert. Visi pacienā - ar kandžu, nastojku, spirtu, brašku. Braška ir dzira no kā dzen samagonu, nevisai stipra, duļķaina, garšo pēc rauga. Vietējie viņu smejoties sauca par sibīrijas balzāmu, kad mēs viņiem devām rīgas. No braškas grūti piedzerties, bet viegli dabūt dullu galvu, no rīta sāp kuņģis un aknas. Bet 1.5litri maksā 30rubļus, 60 santīmus. Daļa no mums paliek pie Babas Ņinas, daži pie viņas māsīcas Babas Beņas un pārējie pie Ņinas meitas Taņas un viņas vīra, Donas Kazaka Vladimira. Visi viņi ir ļoti viesmīlīgi, visu laiku dod ēst, kurina pirti, Vova mūs ved medībās, un dāvina, pārdod un iemaina visādu zvēru ādiņas. Vietējā skolotāja mani un vēl vienu pavizināja ar moci, šeit vispār valda vīrieša kults. No rīta pie Babas Beņas, sēžu pie galda, ienāk viena no mūsu meitenēm. Beņa saka - īļīc puišam ēst. Meitene ieliek joka pēc un saka man - nu bet tu padod man krēslu. Beņa to dzirdot saka - Vot ļentaika, šeļma, ej pati, ļiks veļ puišam ceļtīs, vot ļentaika. Nācās vien pašai iet pēc krēsla:) Vīrieši biežāk dzer, neka strādā. Vienu rītu runājam ar latgaliešiem diviem kas labo pumpi. Tur klāt arī divi krievi, sadzērušies, visu laiku mēģina ar latgaliešiem runāt. Tie saka - itūs krīvus vajadzētu nahuj no šejīnes, dzar tikai un traucej strõdõt. Es saku - A tu pots nadzer? - Nu dzaru, vokor pīsadzērūs, šudin atpohmeļijos un strõdõju. Bet krievi tādus apvainojumus neņem galvā, viņi par latgaliešiem saka, ka tie esot strādīgi un labi. Aizejam pie viena latgalieša kas cietumā sēdējis, po glazam var redzēt ka labs cilvēks. Tur pritonu ierīkojis, pats, viņa brālēns, puskrievs un divi krievi jauni. Runājam ar viņu citā istaba, kur krievi netiek laisti, jo tur ir tīrs un vecāku bildes pie sienas. Latgaliets stāsta - PIrmūs pīcus godus īdeva naparkū - sēžu klubā(tāda māja kur nekas nenotiek, visi sēž, klausas mūziku un dzer), ēdu semachkas, īnok vīns nū blakus sātas i īsit pa rūku, izmat semechkas. Es izeju laukā, pajamu bolku i maucu shim pa golvu, a bolka gadejās nogla, īlauzu čerepu. Nu i tad dabūju 2us gadus par to ka mašīnu nozagu, beju pelnijis, a tī pirmī 5i naparkū. Visi ļoti taupa benzīnu, jo benzīnu var dabūt tikai vengerovā, 90km attālumā. Kad piedzeras, tad moča īpašnieks, dzērājs, brauc pat uz blakusmāju ar moci. Vēl ģerevņā ir viens zaparožecs, kuru saimnieks ieguvis dzērumā samainot to pret kombaini, par ko runā viss ciemats. Braucām uz ezeru likt tīklus, ezers purva vidū, atpakaļceļā zirgs sāk grimt purvā, iegrima tā, ka tikai galva palika ārā, knapi izvilkām.
Prasu babai ņinai, kā sauc kaķi - murka. Prasu babai Beņai, kā sauc abus melnos kaķus - Murka. A otru - Murka. Kāpēc abas vienādi? - a jos tak obas kochenes. Prasu vovam kā sauc kaķi - Vasjka. Prasu Taņai kā sauc kaķi - Vasjka. Izrādas ka kaķus vienmēr sauc vienādi - runčus par Vasjku un kaķeni par Murku. Kaķi ir daudz, jo ja uzliek lāstu, tad cilvēka vietā nomirstot kaķis. Gandrīz visās mājās dzīvo domovoji. PIrms 20 gadiem vēl esot skraidijuši čeravnieki(vilkači) Tikai viņi nepārvērtušies par vilkiem, bet gan par cūkām vai suņiem vai pat par ratu riteņiem. Vienai cūkai suņi nokoduši ausi, no rīta vienai bābai nav bijusi auss. Bāba ir precēta, meituška ir neprecēta. Prasam vai viņi lamājas. Lamājas. Krieviski? Jā. Kāpēc? Tāpēc ka tas nav grēks. Kā izskatas dievs?
nezinu īsti, bet man ir bilde. Parāda mums jaunavas marijas bildi. Mēs sakam - izskatas pēc sievietes. Var jau būt ka nedaudz, bet tā ir. Reliģiju viņi traktē brīvi, jo viņiem bībeles ir no vestas no latvijas, 19.gs. un viņi īsti vairs nemāk lasīt latīņu burtiem, viņiem nav mācītāja, bet viņi ir katoļi.
Timofejevka ir pie upes Tartass. Upe ir pilna ar zivīm un es esmu aizmirsis spiningu. Vietējie ķer ar primitīviem instrumentiem, ja pieķeras lielāka par 20cm, tad noraujas ar visu āķi. Bet esot līdakas cilvēka augumā. Pats redzēju kā lēkā tādas kāŗtīgas, bišķīt gan mazākas, uz kādiem 5kg. Timofejevkā ir paaugstināta radiācija, kādas 2as reizes, 100km attālumā kādreiz ir bijusi raķešu bāze. vienu dienu sarīkojam vietējiem koncertu klubā, dziedam latgaliešu un latviešu dziesmas. Viņi dzied savas, latgaliešu un krievu.
Kad tu ej uz tualeti lai kārtīgāk nokārtu dabiskās vajadzības, lai arī cik ilgi tu to neatliktu. Tu dodies uz caurumu dēļu būdas grīdā, dubļainu, uz kura protams to var darīt tikai tupus vai kājās stāvot. Vispirms tev jāiziet cauri kūtij, jāpastumj nost no durvīm zirgs, kurš visa procesa laikā tev skatās acīs un ēd sienu. Blakus rukšķ cūkas. Vannas, dušas un izlietnes protams nav. Ir pirts.
3dienas pirms prombraukšanas sasnieg sniegs. Pazūd elektrība, samaitājas telefons. Ceļam sniegavīrus, pikojamies, sniegs ir pusmetru dziļš, ārā - 5 - 15.