tragjiskais nosleegums
Iespeejams ka es jau esmu staastijis par cilveeka attieksmi kad vinjsh poshas uz muuzha maajaam. Bet nu es taadaa gadijumaa pastaastiishu velreiz, jo runaat gribas, bet miegs naak un slinkums skatiities ko es esmu agraak te sastaastijis. (miegs naak no alus, alu vispaar ir slikti dzert pa dienu, alum ir daudz sliktas iipashiiibas, samiego galvu, uzpuush veederu, sasmacina elpu, pietuvina tikshanos ar cerberu) Nu taa. Saakshu ar jautaajumu, pat diezgan parastu shajaa pashnaavnieku pashdarbnieku pulcinjaa - kaa juus gribeetu nomirt? Bet nu te nevaig rakstiit dzejoljus un staastiit par visaadiem skaistiem naaves veidiem kaa cilveeks nomirst vaartoties pa zhileteem pliks( tas saucaas kautkaa ljoti prozaiski, bet es pienjemu ka tas ir diezgan saapiigi kad saak rauties kjermenja atkarenaas daljas nost) Te es domaaju taa nopietni. Es piemeeram veeleetos nenomirt. Bet nemanot paariet uz jauko debesu viskija ezeru kur es seezhu laivaa kopaa ar nevainiigaam meiteneem un laivu uz priekshu velk engjeliishi. Aa un uudenspiipe protams. Njaa. Bet nu manu kjermeni es gribu lai aprok, jo kad dedzina saap. Tiesa gan kad Diogeenam vinja skolnieki prasija kur lai liek vinja miesas Diogeens atbildeeja - Atstaajat mezhaa. Skolnieki teica - bet tevi zveeri izvazaas. Diogeens - Nu tad noliekat man blakus nuuju. Skolnieki - bet tu tachu buusi miris, tu nevareesi sevi aizsargaat. Diogeens - Nu tad man arii buus poh kas ar manaam miesaam notiks. Bet nu es taa nedomaaju. Es gribu lai mans mironiitis taaads smuks tiek norakts un visi raud un staasta cik es labs biju. Un virsuu iestaada viitolu un nopljauj smuki zaaliiti un nestaada nekaadas fuckin pukjes. Bet nu muusdienaas jau ir pienjemts liikji vispaar daudz neaiztikt, tas ir gandriiz kaa antiikajaa pasaulee. Bet interesanti bija pienjemts viduslaikos. No saakuma mironjus saaka rakt bazniicaas zem griidas. Nu tagad cilveeki diezko neiet uz bazniicaam, bet nu iedomaajaties ka juus aizejat uz pidaru kafejniicu, tb to ko sheit sauc par klubu(piemeeram pulkvedis) un tur zem griidas tiek aprakti mirushie. Bet nu tas vel nav nekas briesmiigs. Vel jaukaak viduslaikos iztureejaas pret sveeto piishljiem. Dziivoja taads biiskaps Hjuu kaadreiz. Un vinjsh izdomaaja aizbraukt apskatiit sveetaas jaunavas Marijas piishljus uz Normandiju(es gan pienjemu ka tie piishlji nebija jaunavs marijas, bet nu galvenais ka labu gribeeja) Nu un tad shis dveeselju gans ieraudzijis jaunavas miesas(cik jau nu tur bija palicis) jutaas tik apgarots, ka izdomaaja taas samiiljot. Kaartiigi samiiljojis vinjsh izdomaaja ka jaapanjem kautkas liidzi uz savu biiskapiju. Bet nu galiigi neveicaas atlauzt roku nost taapeec beigaas vinjsh ar zobiem atkoda mazu gabalu kaula, tieshi tajaa briidi vinju piekjeera muuki. Bet nu shis neveiklais aksidents netrauceeja Hjuu veelaak kanonizeet par sveeto. Ko es ar to visu gribeeju pateikt - kaadreiz mironiishi bija tepat blakus un nebuut nebuutu arii tik briesmiigi aiziet pasveicinaat uz kapiem savu vecteevu. Tagad tikai no vinjiem tik traki baidaas.Viduslaikos cilveeki nesatraucaas par naaves nesmuko pusi. Un runaajot par pashu nomirshanu, maijiem piemeeram nebija lielaaka prieka ja vinjsh savu dziivi beidz zem nazha un tiek upureets lietus dievam chakam. Taatad es veelos uzzinaat - kaa gribat nomirt juus?:)