Gospel Choir koncerts: will you fly with us to Harlem? Njet, uzh lucshe vi knam
Tikko pārrados no koncerta kur uzstājās draudzīgie morīši no Hārlemas. No sākuma ASV vēstnieks pastāstija ar afroamerikāņiem un par ameriku ar domu, ka arī nēģeris esot Amerikas pilsonis. Pats koncerts bija pat tīri patīkams, sajūta bija kā kādreiz Amerikā. Morīši dziedāja, dejoja paši un ļava citiem. Ne tikai ļāva, bet pat lūdza visus celties kājās un dejot. Un cilvēki protams, itsevišķi jau nu Latvijā, ja lūdz tad arī dejo. Patīkami bij skatīties kā vecenīte ar sāpju izteiksmi sejā ceļas kājās un stāv blakus jaunietim sarkanā kreklā, kurš vicina rokas un acīmredzot arī ir bijis amerikā, toties vecenīte stāv miera stājā kā bērēs un acīmredzot domā par brīdi kad varēs atkal apsēsties. Vislabāk man patika dejotāja kas sēdēja tieši man priekšā. Gadi apmēram 35-40, frizūra kā no 70 gadu kolhoznieku saieta, tērps arī un pat fizionomija tāda pati, bet kā dejo!!! Dejo kā filmā Kavkāza gūstekne mācija - snačala odnoj nagoj gjelajte tak, teperj drugoj, a teperj obejem vmeste! Nu bet tas bija tikai sākums, pēc tam šī sieviete sāka kratīt galvu kā jauns zirgs apseglošanas laikā un vēl tās roku kustības!!!
Koncerts man patika, priekšnesums arī, kad aizbrauksiet uz Hārlemu, aizejat uz Gospel kora koncertu...