man kopumā biblōtēkas patīk.
bet nacjonālā biblōtēka ir īpašš gadījums.
kad es uzsāku studentiju, man bij viedi skolotāji, kas man izstāstīja Visu Patiesību par biblōtēku, par mūžīgo gaidīšanu tajā, par dzīvības un nāves lapiņu ūtētē ūtējēpē. pastāstīja pat leģendu par vēstures studentu, kurš, pazaudējis dzīvības-nāves lapiņu, tapa noķerc un spīdzināc, līdz iemūrēc dzīvs kautkur pagrabā.. tāpē arī biblōtēkās nedaudz atsit kapus, jo... nu nebajau tas studenc taac viens bijis...